Runājot par daļas ģimenes ārstu neapmierinātību ar kopējā finansējuma samazināšanos, kā dēļ ir ticis draudēts no nākamā gada strādāt tikai četras dienas nedēļā, politiķis paziņoja, ka šie draudi pamatā nepiepildīšoties, jo vairāk nekā 90% ģimenes ārstu esot parakstījuši līgumus ar valsti, turklāt to skaits līdz gada beigām vēl varot pieaugt.
Ministrs solīja nākamā gada janvārī Ministru kabinetā skatīt jautājumu, lai palielinātu uzturēšanas naudu ģimenes ārstu praksēm un nodrošinātu līdzekļus par ārstu savstarpējo aizvietošanu.
Pēc Abu Meri vārdiem, ģimenes ārstiem "nav iemesla dusmoties", jo viņiem uz nākamo gadu esot rezervēti papildu ap 17 miljoni eiro, bet veselības resora politiskā vadība vēloties, lai tie tiek investēti attīstībā un efektivitātes uzlabošanā. Ministrija vēloties plašākas pārmaiņas ģimenes ārstu darba modelī, piemēram, lai pilsētās tiktu veidotas lielākas ārstu kopprakses.
Kā iepriekš pārmeta Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Alise Nicmane-Aišpure, ģimenes ārstu nozarē no 1.janvāra finansējums samazināsies par 13%, līdz ar to esot bažas, kā uzturēt prakses vietas un kādus pakalpojumus turpmāk sniegt pacientiem. Kopumā līdz gada izskaņai no valsts puses neesot tikusi īstenota neviena asociācijas prasība, neskaitot nelielu algas pieaugumu, kas ir vienāds visiem ārstiem Latvijā.
Šī gada beigās, kad ģimenes ārstiem beidzas noslēgtais līgums ar NVD, daļa LĢĀA biedru vienojušies slēgt jaunu līgumu ar NVD līdz 2024.gada beigām, strādājot tikai četras dienas nedēļā par valsts apmaksu, bet piektā diena būtu par maksu.