Kā norāda aģentūra LETA, Znotiņa arī savā paziņojumā FID mājaslapā norādījusi, ka vēlēšanās attīstīt finanšu pakalpojumu eksportspēju un piesaistīt ārvalstu klientus nav nekas nelikumīgs, tā ir noteikta biznesa niša, kuru ir izmantojušas, izmanto un pat mērķtiecīgi attīsta vairākas valstis. Tam gan ir viens noteikums, proti, jābūt spējīgiem vadīt saistītos riskus un jābūt gataviem arī noteiktām sekām.
Par savu neizpratni par riskiem un nemācēšanu tos vadīt 2018.gadā Latvija saņēma "sarkano kartīti" no starptautiskajām organizācijām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu kopumā.
Lai arī Latvija izveidoja pamatus izturīgai, drošai un riskos balstītai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmai, Latvija nedrīkstot ieslīgt pašapmierinātībā.
"Diemžēl, bet bieži nācies uzklausīt gan personīgi, gan vispārīgi mērķētus pārmetumus par to, ka esam pārcentušies. Latvijas veiksmes stāsts par spēju īsā laikā sakārtot finanšu sektoru tiek pretnostatīts Latvijas konkurētspējai un tautsaimniecības attīstībai," norāda Znotiņa.
Znotiņa saskata divas jomas, kurās pastāv vajadzība pēc līderības un skaidriem un sasniedzamiem soļiem.
Latvijā lielākie noziedzīgus līdzekļus ģenerējošie noziegumi ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas un korupcija. Līdzīga aina paveras, apskatot Latvijas rādītājus ēnu ekonomikas indeksā, kur pēdējos desmit gadus tas stabili turas virs 20% no iekšzemes kopprodukta.
"Šīs ir divas jau sen identificētas, bet stagnējošas problēmas Latvijā, kuras tā arī nav spējusi izkustināt no vietas," vērtēja amatpersona.
Tāpat pastāv arī trešā joma, kurai nepieciešams pievērst uzmanību. Kā liecina risku novērtējuma ziņojums, pandēmija ir ietekmējusi arī finanšu noziegumu pasauli. Tā ir pavērusi jaunas iespējas noziedzniekiem, kuri vēlas izmantot valstu ievainojamību ārkārtas situācijā, kā arī pastiprināti darbojas digitālajā vidē.
"Domājot par dzīvi pēcpandēmijas jeb atveseļošanās periodā, jārēķinās, ka papildus jau esošajiem riskiem būs jauni, kurus varam paredzēt jau šobrīd: cīņa par ārvalstu investīcijām, uzņēmumiem, jauniem klientiem un finanšu plūsmām saasinās valstu konkurenci," norāda FID vadītāja.
Latvijai ir jābūt gatavai, ka krīzes radītie zaudējumi valstu tautsaimniecībām var būt pietiekami svarīgs iemesls ļauties kārdinājumam mazināt uzraudzības standartus, mīkstināt regulējumu, kļūt "pelēkiem" vai atvērt plašāk durvis jaunām naudas plūsmām, cerot panākt straujāku ekonomikas izaugsmi.
"Šajā jomā un jo īpaši ņemot vērā Latvijas pieredzi, ceru, arī turpmāk būsim vienoti savā pārliecībā, nepakļausimies īstermiņa domāšanai, dažādiem lobijiem, bet būsim gudri un veidosim vienotu kodolu ar tām valstīm Eiropā un pasaulē, kas jau šobrīd pateikušas stingru nē šādiem atvieglojumiem," nobeigumā norāda FID vadītāja.