ZM informēja aģentūru LETA, ka otrdien, 26.maijā, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) videokonferences zvanā ar Vācijas Pārtikas un lauksaimniecības ministri Jūliju Klēkneri pārrunās Covid-19 nelabvēlīgo ietekami uz lauksaimniecības nozari un iespējām to mazināt. Puses arī apspriedīsies par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2020.gada, ņemot vērā to, ka Vācija šā gada otrajā pusgadā būs ES Padomē prezidējošā valsts.
Gerhards pauda viedokli, ka Eiropas Komisijai (EK) jāpievērš pastiprinātu uzmanību ES ražotāju un uzņēmumu aizsardzībai, ES tirgū dodot priekšroku ES ražotiem, nevis importētiem produktiem, kas būtu nozīmīgs atbalsts vietējiem lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem.
Turklāt Gerharda ieskatā pašreizējos apstākļos, kad nozari negatīvi ietekmē Covid-19, nav pieļaujams ES Kopējās lauksaimniecības politikas 2021.-2027.gadam budžeta samazinājums, kā to līdz šim ir piedāvā EK.
Gerhards sarunā uzsvērs, ka, pieaugot vides un klimata prasībām, ES ir jāsniedz adekvāts finansējums šo prasību īstenošanai, lai tas nenotiktu uz lauksaimnieku "rēķina".
ZM informēja, ka Latvijas ieskatā stingro vides un klimata prasību ieviešana ir jāatliek līdz brīdim, kad ES lauksaimniecība būs atkopušies no Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes sekām. Tāpat jāatliek arī nepieciešamību izlīdzināt tiešmaksājumus ES dalībvalstu starpā, lai
nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES dalībvalstu lauksaimnieku starpā.
ZM informēja, ka arī Vācijas ieskatā ES Kopējās lauksaimniecības politikas budžets 2021.-2027.gadam ir jāsaglabā pašreizējā perioda apmērā. Vācijas ieskatā, ņemot vērā Covid-19 krīzi, jaunā ES Kopējās lauksaimniecības politikas reforma sāks darboties tikai 2023.gadā, tāpēc ir jābūt divu gadu pārejas periodam tiešo maksājumu un citu fondu programmu nepārtrauktības nodrošināšanai. Turklāt ES Kopējās lauksaimniecības politikas budžetam ir jāsniedz lielāks finansējums, lai kompensētu paaugstinātās prasības lauksaimniecībā, ieviešot ES Zaļo kursu, jaunas vides un klimata prasības.
esunes