Par to liecina apjoma pieaugums rūpniecībā par 8.4%, būvniecībā par 25% un tirdzniecībā par 3.7%. Kritums vērojams lauksaimniecībā (-3.5%), ko noteica nelabvēlīgie laikapstākļi un nerezidentu līdzekļu aizplūde, kā dēļ samazinājumu uzrāda finanšu sektors (-11.6%). Pārliecinošo trešā ceturkšņa rezultātu veido vairāki faktori. Primāri tas īstenojas pozitīvās ārējās konjunktūras ietekmē. Otrkārt, šīs pozitīvās plūsmas pastiprina ES fondu ieplūde.
Latvijas pārliecinošais trešā ceturkšņa veikums, kas ir labākais kopš 2011. gadā, labi ierakstās globālajās plūsmās, kas uzrāda sen nebijušu aktivitāti. Šogad iesākusies visaptverošā pasaules ekonomikas aktivizēšanās rudenī pārliecinoši turpinājās. Amerikas Savienotajās Valstīs trešā ceturkšņa pieaugums, uzrādot ātrāko kāpumu pēdējos trīs gados, pārsteidza. Japānas ekonomikas izaugsme uzrāda tempu, kas ilgi nav redzēta. Tikmēr Ķīnas ekonomika turpināja darboties pilnā sparā. Arī eirozonas ekonomika patīkami pārsteidza. IKP pieaugums trešajā ceturksnī bija 2.5%, kas ir labākais rādītājs kopš 2011. gada. Vācijā un Spānijā izaugsme ir iespaidīga, bet situācija uzlabojas arī Francijā un Itālijā. Neraugoties uz lēnu darba samaksas kāpumu, mājsaimniecību optimisms ir sasniedzis rekordaugstumus. Patēriņa pieaugums 2016. gadā bija spēcīgākais pēdējo 10 gadu laikā. Tā ir skaidra zīme, ka atveseļošanās ir sasniegusi punktu, kur mājsaimniecības sāk justies komfortabli. Turklāt oktobrī, patērētāju noskaņojums sasniedza visaugstāko līmeni kopš 2000. gada. To nosaka spēcīgi darba tirgi, zemas procentu likmes un pieaugošā turība, ko veido mājokļu un akciju cenu kāpums. Būtiski, ka nozīmīgu kāpumu uzrāda eksporta un rūpnieciskās ražošanas kāpums. Tas palīdz palielināt jaudu izmantošanu un arī kapitāla izdevumus. Brexit process ievērojami kavē Lielbritānijas ekonomiku, kaut pagaidām nedaudz mazāk, kā gaidīts. Taču izaugsme pakāpeniski palēnināsies.
Ārējās vides prognozes ir pārliecinoši pozitīvas un tuvākajā laikā tās apdraud vien politiskā nenoteiktība. Šie riski līdz šim ekonomiku ir maz ietekmējuši, tomēr tas var strauji mainīties. Aktīvākās nozares pamazām iekustinās arī tās, kur aktivitāte ir bijusi piezemēta. Līdz ar to pozitīvas tendences būs vērojamas vairumā nozaru. Vēl paies laiks pirms uzsils nekustamā īpašuma nozare. Tāpat vēl kādu laiku var dominēt negatīvās tendences finanšu un apdrošināšanas nozarē. Nenoteiktība skar arī transporta un uzglabāšanas nozari, primāri dzelzceļa un ostu perspektīvas. Pilnīgi noteikti, ka būvniecība tuvākajā laikā valdīs bums. Labs veikums sagaidāms arī rūpniecībā un eksportā.
Izaugsmei paātrinoties, ekonomika uzsilst, kas sekmēs arī inflāciju. Šobrīd runāt par pārkaršanu ir pāragri. Tomēr tas nenozīmē, ka šādi riski neparādīsies pēc gada pusotra. Uzkaršanas riskus pastiprinās straujā ES fondu ieplūde un to periodiskums. Tādēļ pārkaršana būs vērojama atsevišķās nozarēs, visizteiktāk būvniecībā, kas nosūks darbiniekus arī no citām nozarēm. Tas dzīs algas uz augšu un ir jautājums, kas būs tad, kad ES fondi apsīks un pieprasījums mazināsies. Respektīvi, vai šie cilvēki atradīs vietu citās nozarēs, spēs pieņemt mazāku atalgojumu, vai lems doties uz ārzemēm.
Apstākļi attīstībai ir labvēlīgi un turpinās uzlaboties, taču jautājums ir par darbaspēka pieejamību un nozaru jaudu spējām izmantot esošo konjunktūru. Tas arī noteiks ātrumu ar kādu Latvijas ekonomika tuvākajos gados augs. Tāpat aktuāls jautājums par materiālo labumu pieauguma sadalījuma vienlīdzību, kas būs gaidāmo vēlēšanu viena no aktuālākajām tēmām. Latvijas IKP izaugsmes prognozes šim gadam ir 4,5%, 2018. gadam 3,7%, bet 2019. gadam 3.5%.
Pasarg