Viņa norādīja, ka tiešsaistes mācības ir ļoti liels pārbaudījums visiem, un būtiski tajā nepazaudēt izglītības kvalitātes latiņu. Pedagogi cenšas maksimāli nodrošināt šo kvalitāti, tāpēc varbūt reizēm vecākiem vai skolēniem šķiet, ka mācību apjoms ir pārāk liels.
Tāpat LIZDA vadītāja uzsvēra, ka pedagogi dara visu iespējamo, lai neciestu izglītības kvalitāte un nākamajā mācību gadā bērniem nebūtu problēmu sākt mācīties jaunu vielu.
"Pedagogs zinās, kā pārbaudīt skolēnu zināšanas un sapratīs kuram bērnam vajag palīdzēt un varbūt individuāli pastrādāt," skaidroja Vanaga.
Jau ziņots, ka ar attālinātajām mācībām skolās gan pedagogi, gan vecāki, gan skolēni tiek galā labi, šorīt intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes pauda Vanaga.
Šādu secinājumu viņa izdarījusi, cita starpā balstoties uz veikto pedagogu aptauju. Tajā atklājies, ka visas attālināto mācību procesā iesaistītās puses īsā laikā ir pilnveidojušas savas digitālās prasmes, taču vienlaikus izgaismojusies nepieciešamība pēc lielāka atbalsta pedagogiem informācijas tehnoloģiju pielietošanā un nodrošinājumā.
Aptaujā pedagogi norādījuši, ka aptuveni 30% audzēkņu kvalitatīvākam attālināto mācību procesam būtu nepieciešama lielāka interneta pieslēguma jauda, bet vēl aptuveni trešdaļai skolēnu neesot gana daudz tehnoloģisko ierīču.
Aptuveni 96% no aptaujātajiem skolotājiem norādījuši, ka attālinātā mācību procesa nodrošināšanai viņi izmanto savus datorus un tālruņus. "Te būtu nepieciešams lielāks atbalsts. Pedagogi norāda, ka arī izdevumi palielināsies - pieaugs gan interneta, gan telefona rēķini, kam būtu nepieciešams atbalsts," aptaujas rezultātus izklāstīja LIZDA vadītāja.
No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni aizliegumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību. Ārkārtējās situācijas laikā arī mācības Latvijas skolās tiek organizētas attālināti.
Pareizaisjautājums
Tagad mācību viela neder nekam.