Premjers izteicies, ka medijiem atbalsts jau sniegts, tātad vairāk nepienākoties, gan noklusējot, ka runa ir tikai par televīzijām, kam pārdalīja informēšanai par vēlēšanām iedalīto naudu. Korekta šāda attieksme?
Ja ar medijiem runā par medijiem, ir naivi domāt, ka nesapratīs, ka atbalsts bijis tikai vieniem, ne visiem. Mediji ir atšķirīgi gan pēc informācijas pasniegšanas veida, gan lietojamības. Bez televīzijas, radio un interneta medijiem, par laimi, joprojām ir arī drukātie mediji.
Kāpēc svarīgi, lai būtu arī drukātie?
Pirmkārt, tāpēc, ka tie aptver to ļaužu daļu, kurai kaut kādu iemeslu dēļ vai nu nav iespējas lietot citu, vai kura pati labprātāk izvēlas tieši šādu informācijas kanālu. Cilvēki atšķiras pēc saviem ieradumiem, savām fizioloģiskajām spējām lietot to vai citu informācijas kanālu.
Drukāto tekstu, ja uzreiz nesaprot, var pārlasīt kaut vai septiņas reizes, kamēr televīzijā vai radio dzirdētais var pazibēt garām nesaprasts.
Tas ir viens. Bet otrs – var jau teikt, ka arī internetā var kaut vai desmit reizes izlasīt vai noklausīties, taču jārēķinās, ka ir cilvēki, kuri neprot apieties ar jaunajiem mediju veidiem – tie ir gados vecāki cilvēki, kas ir gan mazāk nodrošinātie, gan šobrīd arī visvairāk vīrusa apdraudēti, – viņiem ir īpaši svarīgi būt labi informētiem, zinošiem. Jā, saka, ka visu informāciju var atrast internetā. Protams, tur ir ļoti daudz informācijas, taču tur tas, cik tā droša un uzticama, atkarīgs no tā, cik cilvēks spēj ar savas medijpratības palīdzību atšķirot, kā saka, graudus no pelavām. Ja cilvēks uztver visu informāciju, kas ir internetā, par tīru patiesību, tad ar šādi "zinošu" sabiedrību mēs varam nonākt dziļā purvā. Jau šobrīd redzam, kāda tikai informācija necirkulē internetā kaut vai par to pašu vīrusu.
Tiek, piemēram, apgalvots, ka pret to var cīnīties gan ar ķiplokiem, gan upeņu zapti u. tml., lai arī tie, kas patiesi ir eksperti, desmitiem reižu apliecinājuši, ka ne ar kādiem tautas līdzekļiem šoreiz līdzēts nebūs.
Varam tikai aizdomāties, kurš un ar kādu mērķi šādas "ziņas" rada un izplata. Internetā pirmavotu diemžēl nevar atrast, nevar saprast, cik ziņa uzticama, un, ja ir autors, vai tas ir tas, par ko uzdodas. Turpretī drukāto mediju gadījumā ir absolūti skaidrs, gan kas ir autors, gan par katru ziņu atbildīgais. Redakcija ir izdevniecības viena no visvērtīgākajām sastāvdaļām. Tas ir izdevniecības zelta fonds, kuru nedrīkst pazaudēt. Un īpaši tādā brīdī kā šis ir ārkārtīgi svarīgi, lai vairāk būtu informācijas, kas atlasīta, sagatavota, pasniegta caur redakcijām.
Visu interviju lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 26. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!