"Mēdz teikt, ka katrai paaudzei demokrātija ir jāatklāj un jāapgūst no jauna. Vissvarīgāk ir saprast, ka demokrātija var pastāvēt tikai tiesiskuma ietvarā, savukārt populisms tiecas šo ietvaru ignorēt," sacīja politiķe, "lai stiprinātu demokrātiju, mums ir jāstiprina tiesiskums. Un to var darīt tikai un vienīgi ar tiesiskām metodēm."
Pēc Mūrnieces vārdiem, demokrātija ir atbildība un pārdomātu un vispusīgi izsvērtu lēmumu pieņemšana, kuri stiprina sabiedrību un valsti ilgtermiņā, bet populisms, lai arī kādam īstermiņā var šķist tīkams, galu galā var izrādīties valsti graujošs. "Arī Latvijai nav gājis secen politiskais populisms, kas akceptē labākas dzīves solījumus bez pamatojuma tam, kā šo labāko dzīvi var nodrošināt," piebilda Saeimas priekšsēdētāja.
Patlaban valstiski svarīgākais uzdevums deputātiem ir - izveidot valdību, kas var strādāt rezultatīvi un ilgtermiņā, turpināja politiķe un uzsvēra, ka esot vēl virkne jautājumu, uz kuriem Latvijas politiķiem jau pavisam drīz ir jāsniedz atbildes. "Piemēram, kā turpināsim atbalsta programmas ģimenēm ar bērniem? Kā īstenosim solījumu bērniem augt ģimeniskā vidē? Tautas ataudze ir un paliks tautas stipruma mērs daudzu turpmāko gadu gaitā." Tāpat aktuālās uzdevums ir valsts budžets nākamajam gadam.
Pēc Mūrnieces domām, aizvadītās Saeimas vēlēšanas esot parādījušas, ka iekšpolitiskais noskaņojums, kas vēl pirms dažiem gadiem sekmēja skaitliski lielāku un savu ideoloģisko uzstādījumu skaidri deklarējušu partiju veidošanos, tagad esot mainījies un biežāk sākot dominēt vēlme politiski apvienoties tālab, lai risinātu vienu "tēmu" jeb atsevišķu problēmu. "Taču valsts un tās pārvalde ir komplicēts mehānisms, tai ir dažādas dimensijas, tostarp sociālā, vēsturiskā, juridiskā un, protams, politiskā. Visiem politiskās varas atzariem ir jāstrādā tā, kā to paredz Satversme. Parlamentārā demokrātija Saeimai dod lielu varu. Tomēr suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Ikvienam deputātam jāstrādā ne tikai savu vēlētāju, bet visas tautas labā," sacīja politiķe.
"Ja politiskās partijas, kas strādā parlamentā, akceptē tikai tos mērķus, kuri atbilst šo partiju vai to vēlētāju interesēm, tad tas ir riskanti," aktuālās politiskās norises komentēja Mūrniece, "mūsu valsts - tā ir Vidzeme, Kurzeme, Latgale un Zemgale. Katram cilvēkam ir jāsaredz sev un savai ģimenei labākas dzīves iespējas tieši Latvijā. Politiskā atbildība nozīmē arī spēju pildīt valstiskos uzdevumus."
Saeimas priekšsēdētāja mudināja politiķus domāt, kā panākt, lai iespējami vairāk tautiešu atgriežas dzimtenē no ekonomiskās emigrācijas. "Dalība Eiropas Savienībā paver daudz iespēju, tai skaitā iespēju konkurēt vienotajā tirgū un vienlaikus arī iespēju brīvi pārvietoties un doties strādāt uz ekonomiski bagātākiem reģioniem. Cilvēku aizbraukšana uz valstīm, kurās par to pašu darbu maksā lielāku algu, Latvijai ir sāpīgs process, bet vienlaikus arī dzinulis pēc iespējas ātrāk attīstīt ekonomiku. Mēs patiesi vēlamies, lai tautieši, kas dzīvo un strādā ārvalstīs, atgrieztos mājās, lai viņi gribētu savu nākotni saistīt ar Latviju."
Mūrnieces vērtējumā, nesen notikušās Saeimas vēlēšanas ir apliecinājušas, ka pārliecinošam vairākumam Latvijas vēlētāju nav nekādu šaubu par Latvijas ģeopolitisko pozīciju un Latvijas dalība Eiropas Savienībā, NATO un piederība Rietumu demokrātiskajai pasaulei nav apstrīdama.
"Izšķiroši ir tas, lai arī turpmāk mūsu valsts ārpolitikas vektors nemainītos, jo Kremļa militārās aktivitātes un spēka demonstrēšana mūsu reģionā nerimsies ne rīt, ne parīt. Drošība ir un būs mūsu prioritāte! Savas drošības stiprināšanai Latvija īsā laikā ir paveikusi daudz - atbilstoši NATO saistībām ieguldījusi aizsardzībā, attīstījusi savas militārās spējas un praktisko sadarbību ar sabiedrotajiem. Mēs zinām, ko nozīmē sargāt savu valsti," sacīja politiķe.
Saeimas spīkere slavēja Latvijas ieguldījumu aizsardzības un militāro spēku jomā, vienlaikus uzsverot, ka bez sabiedroto atbalsta neviens nav gana stiprs. "Tāpat kā pirms simt gadiem, ir nepieciešami sabiedrotie. Arī mūsdienās iestāties par savu drošību vislabāk ir iespējams, strādājot plecu pie pleca ar NATO partneriem no Eiropas, ASV un Kanādas. Latvijas tautas vārdā saku paldies mūsu sabiedrotajiem par neatsveramo atbalstu mūsu drošībai, par dalību NATO spēku kaujas grupā Latvijā. Kopā mums tas lieliski izdodas!"
Mūrniece izteica pateicību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, zemessargiem un jaunsargiem, robežsargiem, policistiem un glābšanas dienestam, "taču arī visai sabiedrībai jādomā, kā attīstīt noturību pret hibrīdkara elementiem - kiberuzbrukumiem un dezinformāciju, kas vērsta uz valsts iekšēju novājināšanu un ticības graušanu savai valstij". "Mūsu aizsardzībai jābūt visaptverošai. Tajā jāiesaistās visdažādākajām institūcijām, visai sabiedrībai. Sargāt Latviju ir katra Latvijas pilsoņa gods un pienākums," piebilda politiķe.
Viņa atgādināja, ka iepriekšējais Saeimas sasaukums pieņēmis lēmumu par pāreju uz izglītību valsts valodā visos līmeņos. "Beidzot to panācām, lai gan jau sen apzinājāmies, ka latviešu valodas lomas aizsardzība un kopīgu valstisku vērtību stiprināšana jauniešos ir nācijas pašapziņas un turpinātības jautājums. Latviešu valoda ir mūsu nacionālās identitātes neatņemama daļa - unikāla, sena un mums vismīļākā. Mūsu valsts ir vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu valoda var augt, attīstīties un uzplaukt. Un jāatzīst - tā pārāk ilgi bijusi apdraudēta," teica Saeimas priekšsēdētāja.
Uzrunā viņa uzsvēra, ka mūsdienu sabiedrības un politiķu vērtības un ideāli nav mainījušies, salīdzinot ar laiku pirms 100 gadiem, kad dibināta Latvijas valsts. "Dažs labs ir atļāvies neticīgi pavīpsnāt, vai tiešām mēs varam svinēt savas pastāvēšanas 100 gadus. Jā, 50 gadu okupācija ir atstājusi dziļas pēdas un represijas ir baisākās lappuses mūsu vēsturē un joprojām par sevi atgādina mākslīgi izraisītā migrācija, rusifikācija un militarizācijas. 50 okupācijas gadi vājināja darba tikumu, valodu un savstarpējās attiecības, taču tagad mēs atgūstam paaudžu mantojumu, uzplaukst patriotisms un tautas mīlestība," uzsvēra Mūrniece.
Viņa norādīja, ka liels nopelns valstiskuma saglabāšanā bijis trimdas latviešiem, kuru veidoto organizāciju mērķis bija turēties kopā un nemitīgi atgādināt, ka Latvijas iekļaušana Padomju savienībā bijusi prettiesiska.
Atskatoties uz Latvijas valsts dibināšanu 1918.gadā, Mūrniece akcentēja, ka Latvijas priekšparlaments - Tautas padome - bija formulējis modernu, pat Rietumeiropas mērogā progresīvu politisko platformu: demokrātisku valsts iekārtu, vēlēšanu tiesības abiem dzimumiem, nacionālo minoritāšu interešu ievērošanu, preses, vārda un pulcēšanās brīvību. Tika arī skaidri norādīts - Latvijas ārpolitiskā vieta būs Tautu savienībā jeb Nāciju līgā, ko var uzskatīt par mūsdienu ANO priekšteci.
Latvijas valstiskums vienmēr ir bijis saistīts ar ģeopolitiskajiem procesiem Eiropā un pasaulē, tostarp Pirmo un Otro pasaules karu un Padomju Savienības sabrukumu. "50 garie gadi, kad latvieši bija spiesti dzīvot okupētā Latvijas teritorijā, atstājuši grūti izdzēšamas pēdas. Okupācijas režīmu veiktās represijas ir baisākās lappuses Latvijas valsts vēsturē," pauda Saeimas priekšsēdētāja. Taču neatkarības ideja cilvēkos turpināja dzīvot. Latvijas nacionālie partizāni bruņoti pretojās padomju okupācijas režīmam vēl desmit gadus pēc Otrā pasaules kara. Neatkarības un demokrātijas ideālus centās uzturēt disidenti. Lieli nopelni valstiskuma uzturēšanā bija trimdai. Tautas nevardarbīgā pretošanās visspilgtāk uzliesmoja Daugavas glābšanas kustībā, Baltijas ceļā un Barikāžu laikā, teica Mūrniece.
"Mūsu valsts neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4.maijā ne velti sauc par brīnumu, neticamu un fantastisku notikumu. Pasaulē grūti atrast precedentu tam, ka tauta, kas savu brīvību ir zaudējusi un pusgadsimtu pavadījusi totalitārā un represīvā režīma žņaugos, spēj pacelties gluži kā no pelniem, atgūt brīvību un atjaunot demokrātisku valsti. Tas ir un paliek Latvijas un visas Baltijas īpašais piemērs, ko ciena un apbrīno visa brīvā pasaule," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja un pateicās ikvienam, kas toreiz sadevās rokās un spēja atjaunot Latvijas Republiku.
"Patlaban ļoti daudzi no mums apzinās savas dzimtas turpinātību vairākās paaudzēs. Vecvecāki auklē mazmazbērnus, un šāds dzimtas laiks, kurā paaudzes sadodas rokās, var aptvert pat vairāk nekā simt gadus. Caur šo dzīvo ķēdi Latvijas valsts vienaudži mūsu valsts pamatvērtības ienes tās nākamajā simtgadē," pauda Mūrniece.
"Latvija ir diža, un dižu to paaudzēs ir darījusi tauta. Katrs no mums," runu noslēdza Mūrniece.
Skaidrite
Ivars
Dens