Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Rubesa: Esmu bijusi neērta izpilddirektore

Nācies saskarties ar atsevišķu kompānijas padomes locekļu un patieso labuma guvēju pretdarbību Rail Baltica projekta pamatnostādnēm, tā, komentējot ziņas, ka uzņēmuma RB Rail akcionāri izteikuši viņai neuzticību, paziņojumā medijiem norādījusi uzņēmuma izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

"Man ir bijis liels gods, galvenokārt, prieks un pavisam noteikti – intensīva mācību stunda sarežģītības pārvaldīšanā, vadot Rail Baltica projekta ieviešanu pēdējos divus gadus. Kā Rb Rail AS izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja, līdz šim brīdim saskaros ar nemitīgu pretestību no dažiem RB RAIL AS padomes locekļiem un Rail Baltica globālā projekta labuma guvējiem, pretdarbojoties pamata mērķim - nodrošinātu caurspīdīgu un efektīvu projekta īstenošanu, balstoties uz projekta noteiktajām korporatīvajām vērtībām. Mans personīgais uzskats – šim projektam, kuru finansē Baltijas un Eiropas Savienības nodokļu maksātāji, jānodrošina patiesus un taustāmus sociālekonomiskos ieguvumus visai sabiedrībai un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekonomikām, lai nodrošinātu iespējami lielāku Eiropas pievienoto vērtību, sniedzot daudz vairāk kā dzelzceļa infrastruktūras būvniecība. Vēl jo vairāk – projektam jātiek pārvaldītam visefektīvākajā iespējamajā veidā, kas diemžēl nav sakāms par pašreizējo situāciju," viņa klāstījusi.

2018.gadam, kad tiek atzīmēta Lietuvas, Latvijas un Igaunijas simtgade, vajadzētu būt tikpat nozīmīgam arī projektam Rail Baltica, nodrošinot tā efektīvu un vienotu ieviešanu, norādījusi Rubesa un turpina:

"Šī gada sākumā ir jāpieņem vairāki būtiski lēmumi, kas ietekmēs Rail Baltica kopējo projektu:

- Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīniju apstiprināšana kā atsauces dokuments visas trases projektēšanai pēc vienoties standartiem,

- lēmumu pieņemšanai par Lietuvā uzbūvētā 1435 sliežu platuma posma no Kauņas līdz Polijas/Lietuvas robežai uzlabošanas iespējām,

- kā arī infrastruktūras pārvaldības jautājums.

Šie pētījumi un lēmumi īpaši interesē Lietuvu. Šis ir gads, kad jānodrošina būtiskas izmaiņas attiecībā uz projekta efektīvu organizēšanu, nodrošinot augsti integrētu projekta ieviešanas modeli.

Šajā kontekstā, es esmu lepna par savu spēju stingri pretoties jebkurai interešu konflikta situācijai, kas radušās atsevišķiem padomes locekļiem, pieņemot lēmumus, vienlaikus “sēžot uz diviem krēsliem” – esot gan projekta akcionāriem, gan ieviesējiem un pat potenciālajiem projekta piegādātājiem. Esmu saskarusies ar neskaitāmiem mēģinājumiem iejaukties projektā “no augšas”, piemēram, iepirkumu procesos, nemitīgi pieprasot upurēt mūsu ieviesto, starptautiski atzīto iepirkumu praksi. Esmu arī piedzīvojusi iejaukšanos augstas pozīcijas ieņemošu vadības locekļu atlases procesos.

Pēdējos divus gadus RB RAIL AS valdes darbs tika apgrūtināts, cīnoties ar lēnā padomes lēmumu pieņemšanas procesa sekām, kas iespaidojis uzņēmuma spēju ātrāk virzīties uz priekšu projekta ieviešanā un savlaicīgi īstenot noteiktas projekta aktivitātes. Patiesībā kopuzņēmuma padome ir konstanti ierobežojusi RB RAIL AS iespējas nodrošināt efektīvu darba organizāciju kā vienam projekta ieviešanas vienībai, kas padarījis projekta ieviešanas procesu par arvien lielāku izaicinājumu.

Es apzinos, ka esmu bijusi “neērta” izpilddirektore, jo neesmu pakļāvusies šaurām un specifiskām akcionāru un pat projekta labuma guvēju interesēm, izvēloties sekot augstām korporatīvās pārvaldības vērtībām, caurskatāmai un godīgai projekta ieviešanai, pārstāvot plašākas sabiedrības – trīs Baltijas valstu iedzīvotāju – intereses un lūkojoties pāri nacionālo dzelzceļa kompāniju līdzšinējai loģistikas sistēmai Baltijas valstīs.

Līdz šim es neesmu saņēmusi formālu akcionāru paziņojumu, izņemot 10 minūšu neformālu sarunu ar RB Rail padomes priekšsēdētāju, kas ir arī Rail Baltica Estonia izpilddirektore. Es apzinos, ka dažu akcionāru neuzticības izteikšanas pamats ir mana iniciatīva nodrošināt maksimāli efektīvu projekta vadības un koordinēšanas vienību, pārskatot līdzšinējo projekta ieviešanas struktūru, un manis izteiktais piedāvājums par augsti integrētas projekta ieviešanas organizācijas modeli, ko pieprasīja arī Eiropas Komisijas Eiropas Savienības Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorāts (DG MOVE). Līgums starp oficiālajiem projekta labuma guvējiem - trīs Baltijas valstu ministrijām - par šādas projekta īstenošanas organizēšanu ir priekšnoteikums nākamā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility jeb CEF) līdzfinansējuma līguma parakstīšanai. Tas nozīmētu, ka mums būtu viena projekta ieviesēja organizācija trīs Baltijas valstīs, kā tas tika paredzēts līdz ar kopuzņēmuma dibināšanu 2014.gadā. Tas nozīmētu mazākus administratīvos izdevumus un iespēju efektīvi izmantot pieejamo Baltijas un starptautisko ekspertīzi.

Es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību savai augsti efektīvajai komandai, kas, neskatoties uz manis minētajiem ierobežojošajiem faktoriem, spēj nodrošināt visu mūsu īstenoto aktivitāšu virzību un nodrošina, ka Rail Baltica projekts iegūst uzticamību attiecībā uz šī projekta īstenošanu. Kopā esam sasnieguši Rail Baltica projekta attīstības nākamo līmeni – būvprojektēšanas posmu. Tāpat esmu ļoti pateicīga Eiropas Savienības Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorātam par tā noturīgo atbalstu projektam, atbalstu man un par kopīgu un vienotu redzējumu attiecībā uz projekta nākotni – radīt jaunu ekonomisko koridoru Ziemeļaustrumu Eiropā."

Laikraksts Diena janvāra sākumā pauda bažas par uzņēmumu izdevīgumu Baltijas valstīm. "Lai gan publiski daudzkārt apgalvots, ka plānotās ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica darbība būšot ekonomiski izdevīga, triju Baltijas valstu kopuzņēmumam – Baibas Rubesas vadītajai akciju sabiedrībai RB Rail AS – joprojām nav ilgtermiņa biznesa plāna. Nule šāds dokuments par vairāk nekā 400 tūkstošiem eiro (ar PVN) beidzot pasūtīts ārpakalpojuma sniedzējam. Taču vēl iespaidīgāka summa – pusmiljons eiro – paredzēta sabiedrisko attiecību vajadzībām," tika rakstīts avīzē.

Dažas dienas vēlāk arī Rubesa sniedza atbildi uz paustajām bažām, ka uzņēmumam nav biznesa plāna. Rubesa tolaik norādīja: akcionāri mums uzdevuši izstrādāt Rail Baltica Globālā projekta (dzelzceļa infrastruktūras trīs valstīs) ilgtermiņa biznesa plānu.

Top komentāri

kampšanā vienotie
k
Rubesa savu kompetenci lieliski nodemonstrēja, nespējot pati izstrādāt uzņēmuma biznesa plānu un grasoties par 300000 eiro likt to darīt firmai no malas. Jautājums, kam tāds vadītājs ar tik milzīgu algu? Un pavisam apšaubāms ir mēģinājums izķinķerēt aptuveni pusmiljonu mistiskai tēla spodrināšanai sabiedrībā. Parasti šī ir iecienīta shēma Latvijas korumpētajai ierēdniecībai nodokļu maksātāju naudas izlaupīšanai. Nav grūti uzminēt, ka ar šādu vadītāju kā Rubesa dzelzsceļs netiks uzbūvēts nekad, vai arī izmaksās tik astronomisku summu, ka lētāk ir ierīkot kosmosa staciju uz Mēness.Ja ir neērti, tad par to, ka Latvija no savas puses nav spējusi deleģēt neko labāku, kā Rubesu, kura neskaitāmas reizes deminstrējusi savu nekompetenci vai pat korumpētību.
aija
a
Ja Rubesa tiek saistīta ar LV valdību, tad tiešām jāapšauba viņas spējas vadīt tādu projektu Jo tādi Verneri lūši sēž visās valsts uzņēmumu padomēs ir uzņēmumu vadītāji un ir augsti ierēdņi, kas kārto partiju finanšu lietas no valsts uzņēmumu peļņas. VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmuma "LDz loģistika" valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis Polijā tiek turēts aizdomās par izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas vairāk nekā 48 miljonu eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja Bjalistokas prokuratūrā. Lūsis bija amatā arī RB Rail kā padomnieks.
mjā
m
Nezinu, cik laba vadītāja ir Rubesa, bet "politiķi-akcionāri" gan nekādu uzticību neiedveš, it īpaši jau Latvijas un Lietuvas politiķi.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē