Valdības sēdes slēgtajā daļā tika izskatīti trīs informatīvie ziņojumi par attiecībām ar katru no minētajām valstīm, Rinkēvičam informējot kolēģus par Latvijas politiku attiecībās ar šīm valstīm.
Ministrs skaidroja, ka tā ir tradicionāla prakse, kad Ārlietu ministrija katru jaunu valdību informē un ar ministriem apspriež pamatlietas politikā ar šīm valstīm. No kolēģu puses esot bijuši jautājumi, idejas un viedokļi, piebilda Rinkēvičs.
Viņš minēja, ka šāda prakse palīdz valdības locekļiem praktiskā darbā, vai formulējot politisko virzienu. "Ir konkrētas lietas, kas skar Eiropas Savienības (ES)-Krievijas, ES-Baltkrievijas un ES-Ķīnas dialogu. Nekas fundamentāli nemainās. Saistībā ar Krieviju nostāja ir divu ceļu pieeja, proti, principiāli nopietnas domstarpības ir par starptautisko tiesību ievērošanu, Krimas pretlikumīgo aneksiju, notikumiem Ukrainā," teica ministrs.
Viņš minēja, ka šajos jautājumos tiek atbalstīta stingra un vienota ES diplomātiskā un sankciju politika pret Krieviju. Savukārt praktiskos jautājumos esot daudz ko risināt un tur "darba gamma ir niansētāka".
"Tuvāko mēnešu laikā arī iecelsim starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju no Latvijas puses sadarbībai ar Krieviju. Tradicionāli tas ir satiksmes ministrs. No satiksmes ministra Tāla Linkaita (JKP) iebildumus nedzirdēju," norādīja politiķis.
Tikmēr ar Baltkrieviju ir vēl niansētāka situācija, skaidroja Rinkēvičs.
Savukārt, ņemot vērā biznesa intereses, ekonomikas sadarbību un pēdējā laika dažāda veida diskusijas ES un pasaulē, tikusi pārrunāta arī attiecību veidošana ar Ķīnu. "Labi zinām, ka ir vesela rinda jautājumu, kas ir tradicionāli, proti, Dalailama, Tibeta un Taivānas jautājumi. Tas ir pietiekami jūtīgs jautājumu spektrs, un informējām kolēģus par Latvijas politiku šajos jautājumos," skaidroja Rinkēvičs.
mg
LVis Stulbiņš
Renate