Ministre norādīja, ka valdība jau ir noteikusi to 237 profesiju sarakstu, kurās var piesaistīt speciālistus no ārvalstīm, tomēr statistika liecina, ka no 500 spēkā esošām darba atļaujām tikai 15% ir augsti kvalificēti speciālisti.
"Patlaban dzīvojam mierīgā un labklājīgā laikā, ekonomikā ir stabilas attīstības laiks, visi rādītāji uzlabojas, un tas nav tikai Latvijas fenomens. Jo labāk iet mūsu partneriem, jo labāki ir Latvijas rādītāji. Tautsaimniecība turpina augt un cilvēki, kas izvēlas strādāt Latvijā vēlas labāku atalgojumu," sacīja Reizniece-Ozola.
Ministre uzsvēra, ka kopumā vēl ir arī daži šaurie pudeles kakli un viens no vājajiem punktiem ir ierobežots cilvēku resurss.
"Lai attīstītu darbaspēka pieejamību, pirmkārt, jāceļ labklājības līmenis valstī. Nodokļu reforma samazinājusi darbaspēka nodokļus, palielinājusi minimālo algu, arī algu kāpums pērn sasniedzis 8% un šogad tendence būs līdzīga. Sasniegta vēsturiski augstākā iedzīvotāju iesaiste darba tirgū. Tāpat tiek uzlabots atbalsts demogrāfijai un veikta veselības aprūpes sistēmas uzlabošana," skaidroja Reizniece-Ozola.
Ministre uzsvēra, ka valstij un uzņēmējiem ir jādomā arī par prasmīgāku vietējo darbaspēka resursu izmantošanu, piemēram, samazinot valsts pārvaldē strādājošo skaitu, privātajam sektoram būs pieejami lielāki darbaspēka resursi. Jādomā arī par cilvēku ar īpašām vajadzībām, jauno māmiņu un citu sociālo grupu iesaisti darba tirgū.
Ministre arī norādīja, ka starp bezdarbniekiem joprojām ir daudz cilvēku ar augstāko un profesionālo izglītību. "Iespējams, ka šī izglītība īsti neatbilst darba tirgus vajadzībām, tāpēc jādomā par šo cilvēku pārkvalifikāciju. Vienlaikus ir jāstrādā pie darbinieku produktivitātes uzlabošanas," skaidroja Reizniece-Ozola.
Viņa piebilda, ka arī mūžizglītībā Latvijā ir iesaistīti tikai 5,7% iedzīvotāju, lai gan Eiropā vidēji tie ir 11%. Reizniece-Ozola norādīja, ka būtu vēlams mūžizglītībā iesaistīt līdz 15% iedzīvotāju.
pepe
mantra par ''ražīgumu''
Serjoznijs