Reirs: Covid-19 krīze ekonomisko situāciju nav padarījusi tik sliktu kā prognozēts

Saukas pētījums atspoguļo pilnīgi ačgārnu aplokšņu algu dinamiku – parasti, ejot ārā no krīzes, aplokšņu algu sektors samazinās. Latvijā tas kopš 2016.gada pieaug. Pamatiemesls - no 2016.gada ieviestais Diferencētais neapliekamais minimums (DNM), kas veicina lētā darbaspēka un aplokšņu algu ekonomiku, un bremzē ekonomikas pāreju uz augstāks pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma ekonomiku. Turklāt, pretēji populistu plaši tiražētajiem mītiem, tas nevis mazina, bet pat palielina nevienlīdzību, it īpaši starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem. Smagākais, ka valsts no aplokšņu algu maksātājiem nesaņem sev pienākošos VSAOI un IIN, bet iet vēl pretējā virzienā - katram aplokšņu algas saņēmējam dāvina naudu līdz 60 euro mēnesī tieši par to, ka viņa uzrādītā legālā alga ir maza. Tajā pašā laikā bāreņiem un invalīdiem sniedz nepiedodami mazu atbalstu un nevar atrast līdzekļus mediķu atalgojumam. Tas ir ļoti, ļoti nepatīkami