Rajevskis uzskata, ka šāds Vējoņa lēmums bija likumsakarīgs, jo ir ļoti sarežģīti kandidēt uz augsto amatu, ja personai ir tikai pāris Saeimas deputātu atbalsts.
"Es domāju, ka tas bija loģisks solis - ar godu un cieņu aiziet, jo faktiski visas koalīcijas partijas jau iepriekš bija paziņojušas, ka neatbalstīs Vējoņa kandidatūru. Izbrīna tikai tas, kāpēc tik ilgi bija jāgaida līdz šāda lēmuma paziņošanai," norādīja Rajevskis.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra uzskata, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir lūdzis precizēt Vējonim savu pozīciju par kandidēšanu uz prezidenta amatu, jo vēlēšanas ir pavisam tuvu. Ņemot vērā minēto, Vējonis acīmredzot izšķīries par mutisku paziņojumu.
Skudra tomēr pieļauj, ka pat nesaskaņas koalīcijas partijā KPV LV un šīs partijas Saeimas frakcijas vadītāja Ata Zakatistova izdošana kriminālvajāšanai, varētu ietekmēt pārliecinošu koalīcijas atbalstu Levitam.
"Mana prognoze, ka Levitam no šodienas viedokļa ir 51 līdz 55 balsis, pieļaujot, ka problēmas ar KPV LV kompensēs Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) iespējamais brīvais balsojums, ja ZZS nevirzīs savu kandidātu, bet savu kandidātu izvirzīs partija Saskaņa," norādīja Skudra.
Skudra gan vērsa uzmanību, ka neskaidrība ar KPV LV arī vedinot domāt par iespējamo aizkulišu tirgošanos par iespējamo ZZS frakcijas brīvo balsojumu, ja šim politiskajam spēkam nebūs sava kandidāta.
Rajevskis savukārt uzskata, ka līdz ar Vējoņa paziņojumu Levits var rēķināties ar visai drošu atbalstu savai ievēlēšanai. "Es domāju, ka viņam ir drošs balsu skaits. Katrā ziņā patlaban ir liela iespējamība, ka viņš tiks ievēlēts," norādīja eksperts.
Attiecībā uz KPV LV iekšējām nesaskaņām Rajevskis norādīja, ka Levitam nav nepieciešams visas šīs partijas frakcijas atbalsts. "Kā mierinājums ir fakts, ka Levitam nevajag visas frakcijas atbalstu, vajag tikai trīs vai četras deputātu balsis. Kamēr KPV LV ir valdībā un koalīcijā, tas var garantēt šo nepieciešamo balso skaitu," norādīja eksperts.
Jau ziņots, ka Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.
Šādu lēmumu Vējonis pieņēmis, neraugoties uz Latvijas Zaļās partijas viņam pausto atbalstu. Līdz ar to pašlaik ir zināms tikai viens potenciālais Valsts prezidenta amata kandidāts - jurists Egils Levits, kuru ir apņēmies virzīt vairums valdošās koalīcijas partiju un kuram ir solīts vairāk nekā puses deputātu atbalsts.
Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu, kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 55 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Kandidātus prezidenta amatam varēs sākt pieteikt no 9.maija.
Saeima valsts prezidentu ievēl uz četriem gadiem.
Scorseze