Kā tas nākas, ka no tik ļoti ticama scenārija par bezvienošanās izstāšanos 31. oktobrī esam nonākuši līdz kārtējam Brexit pagarinājumam un parlamenta ārkārtas vēlēšanām Lielbritānijā?
Šobrīd britu politikā varam vērot ļoti interesantu notikumu attīstību, pat zināmu tiesību jaunradi. Britu konstitūcija nav rakstiska konstitūcija, daudz nosaka paražu tiesības un precedenti. Tā arī parlamenta apakšpalātas darbs lielā mērā ir atkarīgs no spīkera. Spīkers Džons Berkovs inovatīvā kārtā ļāva iesniegt dažādus papildinājumus valdības iesniegtajiem priekšlikumiem un arī pašiem parlamentāriešiem noteikt darba kārtību parlamentā. Esam liecinieki šādam jaunam precedentam, tāpēc parlaments jau septembra sākumā pieņēma regulējumu, kas faktiski novērsa iespēju, ka Lielbritānija varētu izstāties no Eiropas Savienības bez vienošanās. Septembrī bija ārkārtīgi asa diskusija, rezultātā parlaments pieņēma tā saukto Bena likumu – ja līdz 19. oktobrim vienošanās britu parlamentā nav apstiprināta, valdībai ES ir jāprasa pagarinājums. Iekšpolitiskā situācija bija pietiekami sarežģīta. Parlaments konceptuāli akceptēja vienošanās līgumu, taču valdība to tālāk nevirzīja, tāpēc parlaments līdz 19. oktobrim nebija ratificējis vienošanos. Līdz ar to 18. oktobra vēlā vakarā britu valdība nosūtīja vēstuli Eiropas Savienībai, prasot pagarinājumu līdz 2020. gada 31. janvārim. Eiropas Savienība šonedēļ to akceptēja.
Britu premjers skandēja – lai vai kas, bet 31. oktobrī Lielbritānija būs pēdējo dienu ES.
Parlaments to padarīja faktiski neiespējamu. Es neesmu politisko norišu komentētāja, varu sniegt tikai faktus. Premjers vēlējās ārkārtas vēlēšanas, kādu laiku viņam tas neizdevās, bet šonedēļ jaunais likumprojekts par vēlēšanām 12. decembrī tika pieņemts. Parlaments vairs nestrādās no 7. novembra un gatavosies vēlēšanu kampaņai. Visticamāk, naktī no 12. uz 13. decembri jau varēsim vērtēt, kādi ir bijuši vēlēšanu rezultāti.
Cik iespējams ir vēl viens referendums par Lielbritānijas izstāšanos?
Šim jautājumam ir jānonāk parlamenta dienaskārtībā, par to ir jābalso – gan par pašu faktu, ka ir referendums, gan jāformulē referenduma jautājums. Cik tas ir ticami, šobrīd nevaru pateikt, bet līdz 12. decembrim tas noteikti nenotiks.
Līdz 12. decembrim saglabāsies tikpat nenoteikta situācija kā līdz šim?
Deklarācijā par termiņa pagarinājumu ir paredzēti detalizēti noteikumi, ar kādiem Lielbritānija paliek ES dalībvalsts līdz 31. janvārim, – tai ir jāsadarbojas, tā nevar negatīvi ietekmēt ES darbību. Mūsu interesēs – ja izstāšanās process virzās uz priekšu, lai tas notiek sakārtoti, uz izstāšanās līguma pamata.
Vai varētu tikt izstrādāts jauns izstāšanās līgums?
Borisam Džonsonam kļūstot par premjeru, lielākā daļa no iepriekšējās premjeres Mejas laikā izstrādātā izstāšanās līguma ir palikusi neaiztikta. Vienīgais, kas mainījies, ir papildu protokols par Ziemeļīriju, kur ir nosacīti jauna vienošanās. Kā jau teicu, parlaments to konceptuāli akceptēja, bet tā nevar stāties spēkā, jo nav pieņemta gala lasījumā. Vienošanās ir jāratificē arī Eiropas Parlamentā, bet par jauno vienošanos Eiropas Parlaments vēl nav lēmis.
Tagad britiem atkal ir dots laiks līdz 31. janvārim. Vai ir iespējams, ka briti pamet ES agrāk?
Arī Eiropas Savienība ir uzsvērusi – ja abas puses akceptē vienošanos agrāk, izstāšanās var notikt agrāk.
Cik aktīvi ir Latvijas pilsoņi, reģistrējoties pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam Lielbritānijā, kas ir nepieciešams, lai pēc izstāšanās tiktu garantētas ES pilsoņu tiesības? Komentāros var lasīt pārmetumus, ka ceļat paniku, jo reģistrēties var vēl līdz nākamā gada beigām.
Līdz septembra beigām 57 600 Latvijas pilsoņu ir iesnieguši pieteikumu pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Septembrī bija visaugstākā aktivitāte kopš reģistrācijas sākšanas brīža – vairāk nekā 16 tūkstošu iedzīvotāju. Nākamie dati būs zināmi novembra sākumā.
Ja Brexit atkal tiek atlikts, gaidāms iedzīvotāju aktivitātes kritums?
Tā kā parlamentā vairākums izstāšanās līgumu konceptuāli akceptēja, uzskatām un rēķināmies, ka Brexit būs. Cerams, tas būs sakārtots. Par to, kāds būs jaunais parlaments un jaunā valdība, ir vēl pāragri izteikt prognozes. Bet aicinājums, ka mūsu pilsoņu interesēs ir reģistrēties un noteikt savu statusu, vismaz tiem, kuri šeit domā vēl kādu laiku dzīvot, joprojām ir pilnīgi spēkā. Šis statuss garantēs ES pilsoņu tiesības. Ja šī statusa nav, ES pilsoņa tiesības netiks garantētas. Pavisam vienkārši.
Visu interviju lasiet avīzes Diena piektdienas, 1. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
multikulturālisma jaunumi
sorry
zvirbulēns