Viņš skaidroja, ka ceļu situācija ap Austrumu slimnīcu ir sarežģīta, jo ceļi un zeme, uz kuras atrodas, piemēram, Latvijas Onkoloģijas centrs un Patoloģijas centrs, pieder privātpersonām. Praktiski tas nozīmējot, ka ceļi netiek kopti un ziemā tīrīti, turklāt pati Austrumu slimnīca, lai uzlabotu situāciju spiesta "ņemt sauso asfaltu un bērt bedres ciet".
Paeglītis sacīja, ka slimnīca ar problēmu vērsusies arī Rīgas domē, un, kaut tā solījusi, ka mēģinās risināt šo jautājumu, pagaidām nekāds konkrēts risinājums nav izskanējis. Šobrīd Rīgas dome norāda, ka viņiem nav tiesību neko darīt, piebilda Paeglītis.
Pēc viņa paustā, kopējā šo īpašumu vērtība saskaņā ar RAKUS aprēķiniem ir 1,1 miljons eiro, un šāds finansējums būtu nepieciešams, lai no privātpersonām atpirktu zemes, uz kurām atrodas slimnīcas stacionāri, kā arī lai sakārtotu piebrauktuves uz slimnīcu.
Uz jautājumu, kāds slimnīcai atbalsts nepieciešams no valsts, Paeglītis sacīja, ka primāri nepieciešams finansējums šo zemju iegādei un atbalsts šī jautājuma risināšanai.
Paeglītis uzskata, ka ceļi uz Austrumu slimnīcu būtu jāizveido kā normālas ielas, un tie jāatsavina par labu Rīgas pašvaldībai. Rīgas domei tad būtu pienākums par ceļu rūpēties, tostarp remontēt, ziemā notīrīt un veikt citus darbus. Turklāt šos ceļus jau tagad ikdienā izmanto ļoti daudzi Rīgas iedzīvotāji, kas mēģina apbraukt sastrēgumus, norādīja Paeglītis, kurš piebilda, ka ceļiem jānonāk pašvaldības pārziņā, bet atsavināto teritoriju sakārtos pati slimnīca.
Patlaban Veselības ministrija kopā ar RAKUS gatavo informatīvo ziņojumu par iespējamajiem veidiem, kā risināt jautājumu ar privātajām zemēm slimnīcas teritorijā.
Pēc slimnīcas vadītāja teiktā, parasti, kad tiek pieņemts lēmums zemes valsts vajadzībām atpirkt, tiek norīkots vērtētājs. Ja abas puses piekrīt, privātīpašnieks īpašumu pārdod, bet valsts to nopērk, proti, piespiedu kārtā nekas nenotiek. Vienlaikus, ja nevar vienoties par vērtējumu, nākamais veids, kā valsts šo situāciju var risināt, ir atsavināt īpašumus piespiedu kārtā. Lēmumu par piespiedu atsavināšanu pieņem Saeima, piebilda Paeglītis.
Viņš šodien bija ieradies uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, lai informētu deputātus par ceļu infrastruktūras problēmām, ar kurām saskaras slimnīca.
Savas bažas par slimnīcas infrastruktūru sēdē pauda arī Aizsardzības ministrijas pārstāve Biruta Kleina, kura norādīja, ka ministrijai svarīgi, lai slimnīca būtu pieejama, tostarp, lai slimnīcas situācija nepasliktinātos, piemēram, ar veikala Maxima būvniecību, bet pat tiktu kopumā uzlabota.
Tāpat satraukumu pauda arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Maija Bušmane, kura norādīja, ka operatīvais transports uz ceļiem pie RAKUS jau tagad ir vienā plūsmā ar visu pārējo transportu, turklāt ir apgrūtinātas piebraukšanas un apbraukšanas iespējas. No NMPD viedokļa ceļu stāvokļa uzlabošana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, piebilda Bušmane.
Vienlaikus deputāte, veselības ministre Anda Čakša (ZZS) pauda bažas par to, ka normatīvi neparedz nekādas obligātas prasības teritoriju iekārtošanai slimnīcu tuvumā, kas nozīmē, ka slimnīcai blakus varētu uzcelt pat cirku. Tāpat neesot arī prasību, kas notiek krīzes situācijā, kāda atbildība un kuram jāuzņemas, atzina politiķe.
Pēdējā mēneša laikā ir notikušas vairākas SIA Maxima Latvija un RAKUS, Veselības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un citu ieinteresēto pušu pārstāvju tikšanās, kurās Maxima Latvija ir paudusi gatavību sadarboties un meklēt risinājumus stacionāram pieguļošo ceļu infrastruktūras attīstībai, ņemot vērā jaunā Maxima veikala būvniecības plānus pie slimnīcas. Maxima Latvija ir saņēmusi un apsprieduši arī slimnīcas vēlmes un teritorijas nākotnes redzējumu, uzklausījuši pārdomas par vajadzībām koordinēt būvniecības procesus, attīstīt daudzstāvu un pazemes autostāvvietas un uzlabot helikopteru nosēšanās laukumu.
"Turpmāko nedēļu laikā turpināsies darbs pie labākā risinājuma meklēšanas, un esam gatavi spriest par labāko risinājumu visu pušu sadarbībai. Neraugoties uz to, ka visas slimnīcas šobrīd izteiktās vēlmes realizēt nebūs iespējams, Maxima veikala būvniecība tiks pakārtota slimnīcas nākotnes plāniem, lai nodrošinātu piekļuvi slimnīcai," norāda Maxima Latvija valdes loceklis Jānis Vanags.
Sarunu laikā Maxima ir izteikusi apņemšanos palielināt pie veikala esošo stāvvietu skaitu, lai būtu vairāk vietas arī pacientu vai viņu tuvinieku transportlīdzekļiem, kā arī radīt priekšnoteikumus slimnīcai nākotnē nepieciešamajam ceļa pieslēgumam Gaiļezera un Hipokrāta ielu krustojumam.
"Vienlaikus pieņemam, ka darbs pie teritoriju attīstības varētu nenorisināties vienādā tempā, tāpēc būtu organizējams pa kārtām. Mūsu mērķis ir iedzīvotāju, pacientu un ārstu sadzīves un darba apstākļus uzlabot jau tagad, saglabājot telpu slimnīcas attīstībai arī nākotnē," piebilda Vanags.
pievienots Maxima Latvija komentārs