Obligāts eksāmens ķīmijā: Nokavēta cīņa ar vējdzirnavām?

Skrīvelim zināms, ka savas prasmes un zināšanas ķīmijas eksāmenā pārbauda neliela daļa vidusskolas beidzēju. To apliecina Valsts izglītības satura centra apkopotā statistika - pērn ķīmijas eksāmenu kārtojuši vien 525 skolēnu - ap 3,9% no visiem eksāmenu kārtotājiem, tomēr šogad to izvēlējušies jau 850 vidusskolēnu.

Zinoo centra, kas aktīvi nodarbojas ar bērnu intereses veicināšanu par sevi, apkārtējo pasauli un tehnoloģijām, izpilddirektors Emīls Lukjanskis portālam Diena.lv stāsta, ka svarīgākais ir jau sākotnēji radīt interesi par zinātni, jo vidusskolā tas jau mazliet nokavēts. Attiecībā uz rosinājumu ieviest obligāto eksāmenu ķīmijā viņš norāda, ka tas mainītu attieksmi pret šo mācību priekšmetu, jo skolotājiem būtu jāvelta lielākas pūles, lai skolēnus sagatavotu zināšanu pārbaudei.

"Vispārējais zināšanu līmenis pieaugtu, tomēr cīņa ar vējdzirnavām vidusskolā, man liekas, jau ir nokavēta," uzskata Lukjanskis.

Viens no ieganstiem runāt par obligātu eksāmenu ķīmijā bija studentu vājā sagatavība, uzsākot ķīmijas studijas. Latvijas Universitātes, Ķīmijas fakultātes dekāne  Anda Prikšāne norāda, ka obligāts eksāmens atvieglotu skolēniem turpmāko mācību procesu, tomēr jau šobrīd tiek uzņemti pietiekami daudz skolēnu. Dekāne norāda, ka jaunieši studijās saskaras ar dažādām problēmām, tomēr tās ne vienmēr esot nepietiekamu zināšanu sekas. Arī pašorganizēšanās jaunajiem studentiem reizēm nesokas viegli, jo "ķīmijas studijas ir laikietilpīgas, tajās jāveic daudz laboratorijas darbu, šīs studijas ir ļoti grūti apvienot ar darbu, ko studenti reizēm mēģina darīt".

Arī Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāna vietniece mācību darbā Māra Jure stāsta, ka jaunajiem studentiem mācībās nebūt neiet viegli.

"Pirmkursniekiem ir traģiski grūti, eksāmeni jau ir domāti tāpēc, lai skolēni kļūtu gudrāki. Budžeta vietas mēs aizpildām, taču vēlamies gudrākus studentus," viņa stāsta un paskaidro - diemžēl pēc pirmā kursa ir jāatskaita līdz 50% nesekmīgo, pēdējos gados situācija ir kļuvusi vēl sliktāka – pavasarī, pirmā studiju gada noslēgumā, tikai ceturtā daļa ir sekmīgi.

“Var jau visur noteikt obligātos eksāmenus, tomēr tas negarantē rezultātus," šādu uzskatu portālam Diena.lv pauž Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle, pamatojot, ka, ja matemātikas eksāmens nebūtu obligāts, to kārtotu ievērojami mazāk skolēnu. Matemātikas eksāmenā skolēniem esot tendence saskatīt to, ko viņi nemāk un nesaprot, un gandarījuma sajūtu par iegūtajām zināšanām viņi negūst. Būtu vērtīgi painteresēties, kāpēc skolēnu, kuri pārbauda savas spējas ķīmijā, skaits ir tik mazs.

"Eksāmenam, no vienas puses, ir jāpārbauda prasmes, zināšanas, domāšana, bet kādreiz tiem bija arī otra puse – gandarījuma sajūta par zināšanām, kas ir krātas," uzsver Rīgas Juglas vidusskolas direktore.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks portālam Diena.lv stāsta, ka lietpratība dabaszinātņu jomā ir obligāts priekšnoteikums sekmīgai dzīvei mūsdienu sabiedrībā, tomēr arī atzīmē, ka eksāmena obligātums pats par sevi nav nozīmīgs faktors skolēnu intereses veicināšanā.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014-2020 liels uzsvars likts uz STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas) disciplīnu jomu, kā arī projekts Skola2030 vērsīs īpašu uzmanību dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju jomu padziļinātai apguvei visos izglītības posmos un skolēnu izpratnes, iedziļināšanās, motivācijas un intereses veicināšanai. Catlaks norāda, ka nozīmīgs faktors vidusskolas posmā ir motivācija saistībā ar nākotnes mērķu realizāciju, un ķīmijas eksāmena kārtotāju skaitu veicinātu augstskolu, kas uzņem studentus inženierzinātņu un tehnoloģiju studentus, noteikts atlases kritērijs – nokārtots centralizētais eksāmens ķīmijā.