Politiķis stāstīja, ka ir visai reāli attīstīt sašķidrinātās gāzes termināli Skultes ostā, ko apliecinot ekonomiskie aprēķini, jo tādējādi tikšot diversificēta ne tikai gāzes piegāde, bet arī tirgus tiks atvērts konkurencei, nodrošinot zemāku gāzes cenu.
"Šogad vērojamas patīkamas pa caurulēm piegādātās gāzes un sašķidrinātās dabasgāzes cenas svārstības. Ja Latvijā būtu sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, tad patērētājiem arī saruktu gāzes cena un vienlaikus tiku sekmēta ekonomika," stāstīja ekonomikas ministrs.
Kā viena no reālākajām sašķidrinātās dabasgāzes termināla vietām minēta Skultes osta, kur savu projektu cenšas īstenot uzņēmums Skulte LNG Terminal. Šīs kompānijas padomes loceklis Arnfins Unums iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka Skulte LNG Terminal vēlas piesaistīt vienu, lielu stratēģisko investoru, un, visticamāk, šai kompānijai piederēs lielākā daļa termināļa kapitāldaļu.
Tomēr Nemiro norādīja, ka vēl ir pāragri apgalvot, kurš būvēs termināli un kas būs projekta stratēģiskais investors. Portāls Lsm.lv vēstīja, ka projekta stratēģiskais investors varētu būt Dienvidkorejas valstij piederošā kompānija Korea Gas Corporation, ar kuras pārstāvjiem oktobra otrajā pusē vienošanos cer panākt Ekonomikas ministrijas (EM) delegācija.
Nemiro atzina, ka viņš un EM delegācija dosies uz Dienvidkoreju, bet vizīte nebūs saistīta konkrēti ar sašķidrinātās dabasgāzes termināla projektu.
"Vizīte būs vairāk saistīta ar inovācijām un augsto tehnoloģiju centru piesaisti Latvijai, piemēram, ir informācija, ka Samsung vēlas attīstīties Baltijā, tāpat runāsim par atjaunojamo energoresursu rūpnīcas izveidi. Skulte nav dienaskārtībā, bet neizslēdzu, ka kāds vēlēsies par šo tēmu tikties," teica ministrs.
Lai arī pēc Nemiro domām sašķidrinātās dabasgāzes terminālis būs nacionālas nozīmes objekts, tomēr valsts neplāno iesaistīties tā finansēšanā. "EM varētu iesaistīties tikai tik daudz, cik pārrunāt būvniecības iespējas. Ja nāks investori, EM uzklausīs," teica ministrs.
Vaicāts, vai Skultes termināla projekts vakar tika pārrunāts arī ar ASV enerģētikas ministru Riku Periju, Nemiro uzsvēra, ka amerikāņu vienīgā interese ir palielināt sašķidrinātās dabasgāzes eksportu. "Viņus maz interesē - tas notiek caur Klaipēdu vai caur Skulti. Viņus interesē piegādes," uzsvēra ekonomikas ministrs.
Arī vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne aģentūrai LETA pauda, ka iecere Baltijas jūras reģionā attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes terminālu ir atbalstāma, jo tas ne tikai sekmētu enerģētisko drošību un neatkarību, bet arī veicinātu tirgus konkurenci.
"Ne velti šobrīd reģionā vienlaicīgi tiek diskutēts par trīs iespējamajiem projektiem. Latvijas interesēs būtu sekmēt šāda veida privāto investīciju projektu attīstību, ja tiem netiek prasīts valsts finansējums," sacīja Kotāne.
Viņa norāda, ka ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Somijā privātie investori ir izrādījuši interesi attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes terminālu, un nozare no šāda termināla Baltijas jūras reģionā tikai iegūtu.
"Pirmkārt, tas paplašina izvēles iespējas sašķidrinātās dabasgāzes kravu piegādātājiem. Otrkārt, Inčukalna pazemes gāzes krātuvei tas nozīmētu dabasgāzes iesūknēšanu no dažādiem avotiem, kas ir gan enerģētiskās drošības un neatkarības jautājums, gan arī pašas krātuves pilnvērtīga izmantošana atbilstoši tās tehniskajām iespējām. Jebkurā gadījumā svarīgākais sašķidrinātās dabasgāzes terminālu attīstības kontekstā ir ievērot brīvas tirgus konkurences pamatnosacījumus," sacīja Conexus vadītāja.
Vienlaikus Kotāne uzsvēra, ka detalizētas aplēses par pieslēguma vietām un tehnoloģiskajiem risinājumiem ir iespējamas vien tad, kad projekta attīstītāji ir pieņēmuši lēmumu par konkrēta projekta realizāciju.
Jau ziņots, ka šā gada jūnija beigās un jūlija sākumā notikušās sabiedriskās apspriedes bija plaši apmeklētas un iedzīvotāji pauda negatīvu attieksmi pret sašķidrinātās dabasgāzes termināla un gāzes cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecību.
Kompānija Skulte LNG Terminal reģistrēta 2016.gadā, un tās pamatkapitāls ir 42 000 eiro. Kompānijas īpašnieki un patiesie labuma guvēji nav uzrādīti, liecina Firmas.lv dati.
VVZ
Uldis