Viņš norādīja, ka lielākā daļa Latvijas dzīvojamā fonda ir būvēts padomju laikos, tāpēc patlaban tiek aktualizēta virkne ar mājokļu politiku saistītu jautājumu, tostarp par māju slikto stāvokli, drūpošiem balkoniem utt.
"Patlaban vēlamies apzināt visas problēmas un veidot attiecīgu mājokļu politiku. Situācijas apzināšanu sāksim tuvākajā laikā, bet pēc tam izstrādāsim stratēģiju. Redzams, ka reģionu līmenī, ir pašvaldības, kur mājokļu politika ir ļoti svarīga, un ir tādas, kur mazāk svarīga. Dabiskās migrācijas rezultātā atsevišķos novados iedzīvotāju skaits samazinās, tāpēc tur mājokļu politika nav tik aktuāla. Turpretī pilsētās šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs," atzina Nemiro.
Aicināts vērtēt valsts iniciatīvu veicināt daudzdzīvokļu īres namu būvniecību, pašvaldībai aizņemoties līdzekļus Valsts kasē, Nemiro norādīja, ka būtu jāizvērtē šādas iniciatīvas samērīgums.
"Ir jādomā par privātā investora sadarbību ar valsti, jo investors, iespējams, gribētu būvēt pats savus nekustamos īpašumus, lai pēc tam tos izīrētu vai pārdotu, bet šajā gadījumā sanāk, ka pašvaldība iejaucas privātajā biznesā. Un tas jau ir konkurences jautājums. Patlaban par šo samērīgumu notiek plašas diskusijas," teica Nemiro.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets pagājušā gada oktobrī atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", kas paredz, ka Valsts kase nodrošinās pašvaldībām aizņēmumus īres namu būvniecībai.
No valdībā apskatītā priekšlikuma izriet, ka viena dzīvokļa ikmēneša maksājums Valsts kases parāda dzēšanai būtu no 4,7 līdz 5,02 eiro par kvadrātmetru. Savukārt īres maksa un komunālie izdevumi 50 kvadrātmetru lielam dzīvokli aprēķināti no 279 eiro līdz 326 eiro mēnesī. Tiesa, pašvaldības varēs nodrošināt arī zemāku īres maksu par kvadrātmetru.
Mājokļu tirgus ir nožmiegts