"Protams, ka šāda situācija vērtējama kā ļoti savdabīga un var tikt uzskatīta par pašas valsts izraisītu iejaukšanos valsts iekšējās lietās. Faktiski no konkrētā dokumenta (MK rīkojums Nr. 512 - red.) rodas iespaids, ka Latvijas valsts institūcijas labprātīgi piedāvā iespēju šiem tā saucamajiem "stratēģiskajiem starptautiskajiem sadarbības partneriem" paturēt kontroli pār valsts iekšējiem jautājumiem. Turklāt pats "starptautisko sadarbības partneru" jēdziens neizriet no normatīvajiem aktiem un, juridiski raugoties, ir visai neskaidrs," laikrakstam norādīja asociētā profesore.
"Pēc būtības valdība var saskaņot tās izstrādātos dokumentus ar jebkuriem izvēlētajiem stratēģiskajiem partneriem, bet ikvienā saskaņošanas procesā nepieciešams vērtēt kāda veida dokumenti tiek saskaņoti. ABLV bankas pašlikvidācijas metodoloģija pat nav valstisks dokuments, bet gan privāto tiesību juridiskas personas pašiniciēts likvidācijas plāns," atzīmē Kārkliņa.
"Vēl jo vairāk – ABLV bankas iniciētais pašlikvidācijas process ir darbība privāto tiesību jomā, kas tiek īstenots, ievērojot Komerclikuma un Kredītiestāžu likuma noteikumus. Līdz ar to jebkāda veida iebildes uz neiespējamību īstenot konkrēto Ministru kabineta rīkojumu, kas izriet ārpus Komerclikuma un Kredītiestāžu likuma regulējuma, ir vērtējamas kritiski."
Profesore norāda, ka plānotais saskaņošanas process varētu izveidoties par bīstamu precedentu gadījumā, ja no valsts iestāžu puses tiek likti šķēršļi komersantu pašlikvidācijas procesam, balstoties tikai uz stratēģisko partneru viedokli, vai vēl vairāk, tikai tāpēc, ka stratēģisko partneru saskaņojums nebūs saņemts.
Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija prasa metodoloģiju naudas atmazgāšanas novēršanas kontrolei ABLV Bank kreditoru prasību izmaksās saskaņot ar ASV.
Grieķis
Scorseze
LU profesore: