LTV valdes loceklis: NEPLP nespēja pamatot Giela iecelšanu ir pamats satraukumam

Trešdien pēc NEPLP valdes priekšsēdētājas Daces Ķezberes iniciatīvas notika tikšanās ar LTV augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem un redaktoriem. Arī ierobežotā darbinieku lokā Ķezbere, skaidrojot, kādēļ tieši Einārs Giels izvēlēts atbildīgajam amatam, diemžēl netika kliedētas darbinieku bažas par viņa kvalifikāciju amatam. Tāpat netika sniegti citi argumenti, izņemot tos, kas jau izskanējuši publiski. Darbinieki norādīja, ka, iepazīstoties ar publiski pieejamo Giela CV, nav ieraugāma tāda profesionālā kvalifikācija, kādu NEPLP no kandidātiem pieprasījis konkursa nolikumā. Pēc norādīšanas uz šo aspektu, NEPLP vadītāja paziņoja: "Tieši tāpat kā Vienotība jūs runājat." Ivars Priede uzskata, ka šāda savstarpējā komunikācija un politisko simpātiju piedēvēšana laikā, kad jau otrais nozīmīgais NEPLP lēmums netiek pienācīgi skaidrots ne LTV darbiniekiem, ne sabiedrībai, neveicina savstarpēju uzticēšanos. Emocionālajā diskusijā NEPLP vadītāja centās pārliecināt skeptiskos darbiniekus, ka šis ir labākais iespējamais variants, un aicināja dot iespēju Eināram Gielam strādāt 100 dienas, un tad vērtēt viņa darbu.

"LTV nav tikai tehnika un budžets. LTV, pirmkārt, ir kolektīvs. Par spīti budžeta trūkumam un tehnoloģiskajai atpalicībai, LTV pērn kļuva par skatītāko kanālu Latvijā, un tas ir tieši komandas nopelns," uzsver Priede. Tehniskie trūkumi un kritiskais budžets nav bijis šķērslis uzrādīt izcilus rādītājus gan pērn, gan šī gada pirmajos trīs mēnešos, tomēr kopš aizvadītā gada pēdējām dienām visas pazīmes liecina, ka televīzijai tiek uzbrukts, viņš piebilda. "Mums nepārtraukti jāatvaira acīmredzami mēģinājumi vājināt LTV pozīcijas. Šobrīd ir sajūta, ka Latvijas Televīzija ir palikta zem sitiena – politiķu diskusijās izskan tādi žurnālistikas neatkarību graujoši apzīmējumi kā "pozitīvās ziņas", gan NEPLP attieksme, gan jaunā valdes priekšsēdētāja publiskie izteikumi rada jautājumus," uzskata Priede. Turklāt būtiski ir apzināties, ka sabiedriskajiem medijiem kopumā nav iespējas meklēt aizstāvību, vienlaikus neraisot šaubas vai pārmetumus par trešo pušu ieinteresētību. Šo situāciju kritisku padara politiķu izteikumi par vēlamajām izmaiņām saturā, norāda Priede.

"Brīdī, kad tiek apšaubīta LTV Ziņu dienesta profesionalitāte, kad ne vien citu mediju profesionāļi, bet arī LTV darbinieki ir pilnīgā neizpratnē par padomes pieņemto lēmumu, un daļa darbinieku ir publiski pauduši apņēmību pamest darbu LTV gadījumā, ja tiks atlaists Gundars Rēders, par šīm lietām ir jārunā skaļi," uzskata Priede.

Latvijas Radio intervijā uzdotais jautājums par to, kā Giela kungam būs sadarboties ar kolektīvu, kas viņam šobrīd neuzticas, ir ļoti aktuāls, un viņa paša publiskie izteikumi nav veicinājuši uzticību, piebilda Priede.

"Kolektīvā sastrādāties būs iespējams, ja viens otram varēsim uzticēties un mūs vienos kopīgas vērtības un kopīgs redzējums par LTV attīstību," norāda Priede, "tomēr ir skaidrs, ka kritiski svarīgs jaunās valdes uzdevums ir visu darbinieku uzticības nopelnīšana." Jaunajai valdei būs jāskaidro lēmumi un jāpārliecina, ka tai ir reālistisks rīcības plāns. "Mēs vienmēr varam diskutēt par pagātnes kļūdām, par to, kura valde, kad nav pieņēmusi kādu lēmumu. Taču šobrīd ir laiks domāt par nākotni, kuras vienīgais attīstības un izaugsmes garants ir darbinieki, kuri ar savu darbu kalpo sabiedrības interesēm," norāda Priede.