"Krievu skolās, tāpat kā latviešu skolās, šobrīd trūkst latviešu valodas skolotāju. Piemēram, Rīgā septembra sākumā bija vairāk nekā 40 neaizpildītas vakances uz latviešu valodas skolotāja vietu, jo alga nav konkurētspējīga, bet darbs ir diezgan grūts un atbildīgs," norādīja Avdejeva.
Pedagogu trūkums nav vienīgā problēma. Kā noskaidroja aģentūra LETA, mazākumtautību skolās nav vienotas latviešu valodas mācību programmas. Turklāt tādas nav nevienā mācību priekšmetā.
"Mācību priekšmeta programma tiek veidota atbilstoši standarta prasībām. Izstrādāt vai izvēlēties programmu drīkst skolotāji, kuri veic apmācību. Skolotāji izvēlas gan tās programmas, kuras izstrādājis Valsts izglītības satura centrs (VISC), gan mācību līdzekļu autoru izstrādātās programmas, gan izstrādā programmas paši," pastāstīja VISC sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Bērziņa.
Kritika tiek veltīta arī mācību līdzekļiem, kurus mazākumtautību ģimeņu bērni izmanto latviešu valodas apgūšanai. Rīgas 40.vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Leontīne Kopeika uzsver, ka tiklab mācību grāmatu, kā arī mācību programmu izstrāde un izvēle lielākoties tiek atstāta pedagogu pārziņā.
"Šobrīd Latvijā nav palikusi neviena iestāde, kas par to atbild. Agrāk bija pat atsevišķi institūti, kas veidoja saturu, bet šobrīd mācību līdzekļi ir pašu pedagogu izstrādāti," sacīja Kopeika.