"Mēs par to runājam, stāstām katru gadu, cik līdzekļu mums nepieciešams, lai ceļus uzturētu tādā pašā līmenī, cik katru gadu nolietojas, bet jāsaka, ka nekad šāds līdzekļu apjoms mūsu rīcībā nav bijis. Valsts budžeta līdzekļi vienmēr bijuši nepietiekami. Eiropas fondu līdzekļi bija tiešām laba piešprice, lai varētu sakārtot valsts galvenos un reģionālos autoceļus. Lielākā problēma tāda, ka veidojas tā saucamais zāģa zobs - Eiropas fondu līdzekļi nākamajā gadā beigsies, tas nozīmē, ka kopējais finansējums ies uz leju. Kas notiks nākamajā plānošanas periodā - šobrīd nezinām," klāsta Lange.
Līdz ar to tas nozīmē, ka tuvākajos gados tiks sakārtots mazāk kilometru, situācija uz valsts ceļiem neuzlabosies.
Viņš uzsvēra, ka bedres ir sekas laicīgi nepārbūvētiem ceļiem.
"Vidējais ceļu vecums Latvijā ir pāri par 20 gadiem. Ir tādi asfaltēto ceļu posmi, kas ir 40 un vairāk gadu veci. Protams, ka tur veidojas bedres. Ja skatāmies uz galvenajiem autoceļiem, tad tādi, kas ir sliktā stāvoklī, ir aptuveni 10-20%. Protams, ir posmi, piemēram, uz Daugavpils šosejas vai Siguldas šosejas, kur bedru ir vairāk, un nav patīkami pārvietoties."
Iemesls tam, pēc Langes teiktā, ir nepietiekamais finansējums. "Neatradīsiet nevienu ceļinieku, kas teiktu, ka Latvijā ceļiem pietiek naudas. Ja salīdzinām sevi ar citām valstīm, kaut vai Baltijas mērogā, tad redzam, ka šajās valstīs vienmēr bijis lielāks finansējums gan no valsts budžeta, gan kopējais. Pēc būtības būvē tieši tāpat, kvalitāte jaunizbūvētiem ceļiem ir tāda pati, specifikācijas ir līdzīgas. Latvijas būvnieki strādā Lietuvas un Igaunijas tirgū, tāpat kā Lietuvas un Igaunijas būvnieki strādā Latvijas tirgū. Nav nekā tāda no tehnoloģiju viedokļa, kas būtu citādāks. Bet vēlreiz - finansējuma apjoms. Ja paskatāmies uz Lietuvu, kur ir līdzīgs ceļu tīkls, bet finansējums - ja mums ir 261 miljons šim gadam, tad Lietuvai tie ir 557 miljoni uz tādu pašu ceļu tīklu. Tā ir arī atbilde, kāpēc viņi var vairāk ceļu sakārtot un kāpēc kopējais ceļu stāvoklis gan Lietuvā, gan Igaunijā ir labāks."
Taujāts, kā problēmu risināt, Lange izteicās, ka būtu jādomā par akcīzes nodokļa ieņēmumu novirzīšanu ceļu sakārtošanai.
"Akcīzes nodoklis no naftas produktiem vienmēr ir gājis citām nozarēm - veselībai un izglītībai, un tā tālāk. Nevaru noliegt, ka tas ir arī vajadzīgs, bet ceļiem šīs korelācijas - jo vairāk es braucu, jo vairāk tiek remontēti ceļi - šobrīd nav."
Viena tante teica...
Jupis
Kristīne