Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Kučinskis: No OIK reformu plāna izņems priekšlikumu par "zaļajiem" sertifikātiem

No Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātā obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma reformu plāna tiks izņemts priekšlikums par "zaļajiem" sertifikātiem, pirmdien pēc valdības komitejas sēdes žurnālistiem sacīja ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers informēja, ka ministri šodien noslēdza darbu pie EM izstrādā informatīvā ziņojuma par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai, tomēr ministri lēma vēlreiz izvērtēt ekspertu papildus paustos priekšlikumus.

Ministri konceptuāli atbalstījuši lielāko daļu EM priekšlikumu, tostarp pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku un ieviest stingrākus kontroles mehānismus. Šos abus pasākumus plānots īstenot 2019.gadā. Tajā pašā laikā netika atbalstīts priekšlikums ieviest "zaļos" sertifikātus, kas darbotos pēc piedāvājuma un pieprasījuma principa.

"Debates par "zaļo" sertifikātu pierādīja, ka šis priekšlikums neiztur kritiku, tāpēc tas nevarēs ieraudzīt dienas gaismu. Bet pārējo priekšlikumu virzība tiks turpināta, un ekonomikas ministrs tos uzlabos," sacīja Kučinskis.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, viņš atbalsta EM izstrādāto ziņojumu, bet vēl sagaidāmas plašas diskusijas par gala piedāvājumu. "Esmu ieklausījies ekspertos un ir skaidrs, ka vēl ir daudz jādiskutē. Laika ir gana, lai eksperti un EM izstrādātu konkrētu mehānismu," piebilda premjers.

Viņš arī uzsvēra, ka valdība nekādā gadījumā nelems par jaunu atbalsta veidu "zaļajai" enerģijai, jo vēl nav atrisināts jautājums ar spēkā esošo atbalstu. Kučinskis uzsvēra, ka valsts nevar sniegt nesamērīgu atbalstu, bet atbalstāma būtu "zaļās" enerģijas pietuvināšanās tirgus cenām.

Jau ziņots, ka izskatīšanai valdībā virza Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

Ministru kabineta komiteja pirmdien uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. Tāpat tika uzklausīti atsevišķu ekspertu viedokļi par EM izstrādāto ziņojumu un piedāvātajiem priekšlikumiem OIK atcelšanai.

EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts "zaļajai" enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS Augstsprieguma tīkls. Patlaban to administrē Enerģijas publiskais tirgotājs.

EM rosina arī pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku, atsakoties no līdzšinējās prakses, kad revidents iesniedz savu iekšējās peļņa normas aprēķinu. OIK sistēmas reformas ietvaros piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem - ieviest "zaļos sertifikātus" vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.

Pēc Ministru kabineta atbalsta EM priekšlikumam, ministrija līdz šā gada septembrim izstrādās grozījumus virknē normatīvu, lai varētu īstenot EM priekšlikumus.

Pret EM ziņojumā ietvertajiem atsevišķiem risinājumiem iebilda virkne organizāciju, tostarp Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija, Latvijas Darba devēju konfederācija u.c.

 

Top komentāri

solon
s
Dabasgāzes (starp citu - Krievijas) dedzināšanas rezultātā iegūtā elektroenerģija piespiedu kārtā tiek tirgota nodokļu maksātājiem par paaugstinātu tarifu. Tas ir ienesīgs bizness. Tā izveidošanai (TEC rekonstrukcijas Rīgā uc) ir iztērēti miljoni. Nopietni cilvēki, bez garantijām miljonus tūtē nebāž. Tāpēc pie varas esošie tagad nu ar OIK atcelšanu mētājas kā ar karstu kartupeli. Likvidēt šo sistēmu nedrīkst - tad kādam noteikti būs jāpaklūp uz balkona margām. Visticamāk prettautiskie pie varas esošie elementi izdomās citu nodokli un formāli likvidēs OIK. Urā biedri!
Emsis:Dubulttarifs-atbalsts latvisk
E
Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs I.Emsis. Diena, 22.09.2000. "Valdībā apspriešanai nodoti Enerģētikas likuma grozījumi, mazinot līdzšinējos atvieglojumus mazajām HES, vēja elektrostacijām un citām reģeneratīvajām energoietaisēm un tuvinot to pilnīgu atcelšanu. Es kā šo atvieglojumu autors un izcīnītājs 6. Saeimā vēlētos ieviest skaidrību dažos ar tiem saistītajos aspektos, kas vai nu aiz nezināšanas, vai apzināti tiek noklusēti. Enerģētikas likuma 40. pantā noteikts, ka Latvenergo jāiepērk mazo hidroelektrostaciju, vēja elektrostaciju, saules bateriju un biogāzes energoiekārtu, kuras nodotas ekspluatācijā līdz 2005. gadam, pirmajos astoņos ekspluatācijas gados saražotā enerģija par divkāršu realizācijas tarifu, tādējādi paātrinot šo elektrostaciju kapitālieguldījumu atmaksāšanos, mudinot lauku uzņēmējus ieguldīt līdzekļus šādās mazās, videi draudzīgās elektrostacijās, kuras atmaksājas ilgākā laikā. Kāda ir šā mazās enerģētikas atbalsta jēga? Atbalsts Latvijas latviskumam!"
OIK vēzis tika progozēts jau 1999.g
O
K.Leiškalns, Dienas Bizness, 01.12.1999. "Izredzētie uz sabiedrības rēķina"; Diena, 22.05.2000. "Par pieciem dārgiem mītiem"; 21.09.2000. "Dubultais tarifs bremzē Latvenergo attīstību"; Indulis Emsis, Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs, Diena, 22.09.2000. "Dubulttarifs: atbalsts Latvijas latviskumam"; K.Leiškalns, Diena, 27.09.2000. "Dubulttarifs: vai tiešām atbalsts Latvijas latviskumam";
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē