Viņš pauda, ka mainīt mācību valodu tikai uz latviešu valodu būtu "absolūts arhaisms" - jaunieši jau tagad mācās dažādās valodās, izglītības iestādēs faktiski praktizējot daudzvalodību.
"Nākt klajā ar tādu priekšlikumu, lai visi pārietu uz vienu valodu, ir dīvaini, jo, ņemot vērā, cik priekšlikums varētu būt neviennozīmīgi uztverts, ko Dzintars labi zina, priekšlikumam nav noteikta veida konsultāciju, ekspertīzes, pamatojuma, ka tas visiem skolēniem nāks par labu. Ja šāda argumenta, ka nāks par labu, nav, tad tā ir politiskas konjunktūras izmantošana. Un tas ir bezatbildīgi," teica Ķīlis.
Viņš uzsvēra, ka Dzintaram un viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam kopš pēdējā mēģinājuma aktualizēt valodas reformu izglītības iestādēs bijis pietiekami laika, lai rastu pētījumos balstītus pamatojumus šādas reformas nepieciešamībai. Pretējā gadījumā šādu soli varot vērtēt arī kā mēģinājumu "ģenerēt un celt reitingus".
Ķīļa ieskatā skolas jau tagad labprātāk vēlētos mācību procesā izmantot vairāku valodu praksi. "Pasaulē virzās uz daudzvalodību izglītības sistēmā," piebilda Ķīlis.
Kā ziņots, Dzintars otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā Viens pret vienu sacīja, ka, ja četri Saeimas Vienotības frakcijā strādājošie Kustības Par! deputāti atbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, nacionālā apvienība to uzskatīs par koalīcijas līguma pārkāpumu, tomēr valdības demisiju neprasīs, bet tā vietā uzstās uz izglītību tikai valsts valodā.
Secinot, ka koalīcijas līgums nav ievērots, VL-TB/LNNK iesniegs grozījumu projektu Izglītības likumā, lai pārietu uz izglītību tikai valsts valodā, pastāstīja Dzintars.
Saeimā balsojums par to, vai Vējoņa iniciatīvu nodot vērtēšanai komisijās, notiks šodien.
Toms
klapes uz acīm
Jens Z