Premjers to pauda, diskutējot par valsts ekonomisko stāvokli un tā uzlabošanas iespējām pēc informatīvā ziņojuma par Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam uzklausīšanas.
Kariņš atzina, ka demogrāfijas dēļ, ja valstī nekas netiks mainīts, sāks samazināties darbaspēks. Kariņš uzsvēra, ka tas apturēs ekonomisko izaugsmi. Premjers norādīja, ka līdzīga situācija ir visā Eiropā, tāpēc notiks cīņa par darbaspēku.
Kariņš norādīja, ka šis jautājums būs nopietni jāizrunā valdībā un jāpiedāvā risinājumi, jo demogrāfijas atbalsta pasākumu rezultātā iedzīvotāju skaits nepieaug un arī matemātiski nevar pieaugt, ņemot vērā, ka pēc neatkarības atgūšanas jaundzimušo skaits samazinājies uz pusi.
Runājot par lielo izdienas pensiju slogu, Kariņš sacīja, ka šis jautājums būs jāatrisina, jo neviena valsts nevarot atļauties 40-50 gadus maksāt cilvēkam par to, ka viņš nestrādā.
Tāpat Kariņš uzsvēra, ka neizbēgami būs jādomā par patlaban noteiktā pensionēšanās vecuma sliekšņa - 65 gadi - celšanu, un būs "soli pa solim jāiet uz augšu".
"Ja mēs to nedarām, mūsu bērni nevarēs mūs uzturēt tad, kad tagad strādājošie aizies pensijā," teica Kariņš, vienlaikus gan neminot nekādu iespējamo jauno pensionēšanās vecuma slieksni.
Savukārt labklājības ministre Evika Siliņa (JV) Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā", komentējot premjera pausto, norādīja, ka Latvijā aizvien turpinās jau iesāktā pensionēšanās vecuma celšana, kas 2025.gadā sasniegs 65 gadu vecumu.
Siliņa sacīja, ka šobrīd nav apsvērusi celt pensionēšanās vecumu, tas nav bijis ministres plānos.