Ījabs: Latvijas politiķi savij personīgās un sabiedriskās intereses

Politologs skaidroja, ka viņam izbrīnu joprojām rada piecas lietas, kuras viņš novērojis Latvijas politikā. Pirmkārt, politiķu vidū "neaprakstāmi novērojama" personīgo un sabiedrisko interešu savīšanās - politiķi uzskata, ka tikai viņi spēj realizēt sabiedrības intereses, sacīja Ījabs.

Otrkārt, raugoties uz politiskajiem procesiem, sabiedrība domā, ka nepieciešami vislabākie politiķi, taču vēlēšanu laikā partiju vai atsevišķu politiķu reitingus vairāk nosaka pēdējā laika intervijas, nevis, piemēram, iepriekšējā pilnvaru termiņā paveiktais.

Kā trešais aspekts, kas, pēc politologa teiktā, nebeidz viņu pārsteigt, ir politiķu ticība, ka viņi spēj apturēt laiku. "Tā ir drosmīga doma, ka varam aizvērt acis un ar gribēšanu atgriezīsimies agrākā laikā, neņemot vērā šodienu," pauda Ījabs.

Ceturtais izbrīna vērtais Latvijas politikas aspekts, viņaprāt, ir mentalitāte, ka nepieciešams tikai izpildīt Rietumu sabiedroto ieteikumus, bet ne domāt pašiem. "Tomēr tā gluži nav. Jādomā pašiem ar savu galvu. Ne vienmēr tas, ko pastāsta kāds sadarbības partneris ir tas, kas spēs atrisināt mūsu problēmas," norādīja Ījabs.

Savukārt kā piekto pašmāju politiskās vides pārsteidzošo iezīmi politologs minēja kritikas uztveršanu kā personīgu uzbrukumu.

Savas runas noslēgumā Ījabs aicināja ceremonijas apmeklētājus novirzīties no ciniskā diskursa, tā vietā aicinot uz humānu attieksmi pret politiķiem, jo arī politiķi ir cilvēki.

Kā ziņots, šodien svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) tika pasniegtas Cicerona balvas. Balvu šogad saņēma politologs Ījabs un Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. Ījabam balva tika pasniegta par politisko koncepciju daudzveidīgu un atraktīvu izgaismojumu, savukārt pie Krūmiņa balva nonāca par būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības vēstures pētniecībā un izvērtējumā.

Balvu mediju jomā pasniedza LTV žurnālistei Maijai Amoliņai par kvalitatīvu sniegumu mūzikas žurnālistikā.

Starptautiskās komunikācijas kategorijā Cicerona Goda nosaukumu saņēma Ingeborgas fon Kleistas vadītā Hamburgas izdevniecība Baltische Briefe (Baltijas vēstules), kuras mēnešraksts jau 70 gadus rūpējas par informatīvās plūsmas apmaiņu starp Vāciju, Latviju un Igauniju, īpaši uzrunājot vācbaltu paaudzes un viņu draugus Baltijā un pasaulē.

Savukārt antibalvas - Mērfija titula - adresāts šoreiz bija "ekonomikas politiķu greizi organizētā un sabiedrībai godīgi neizskaidrotā elektrības OIK nodevas ieviešana".

Balvu piešķiršanas mērķis ir atzīt un veicināt labas profesionālās komunikācijas nozīmi. Ar Mērfija titulu vienlaikus atzīmē spilgtu neizdarību publisko vēstījumu jomā.