Grozījumi Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā, kas stājas spēkā 1.aprīlī, paredz, ka FID kļūst par kompetento institūciju starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos. Iļjenkovs norādīja, ka jau patlaban saskaņā ar likumu FID ir kompetentā institūcija cīņā pret sankciju apiešanu finanšu sektorā.
FID saņem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem sankciju apiešanā no finanšu iestādēm un citiem privāto tiesību subjektiem. Pērn bijis rekords - saņemti 510 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem par sankciju apiešanu.
"Tas ir ļoti saprātīgs un likumsakarīgs skaitlis, ņemot vērā apjomīgās sankcijas, kas ir noteiktas pret Krieviju. 2022.gadā bija 281 ziņojums par aizdomīgiem darījumiem sankciju jomā. Salīdzinājumā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, 2021.gadā, saņemti vien 12 ziņojumi, lai gan jau tobrīd bija sankcijas pret Baltkrieviju un Krieviju, kas tika noteiktas 2014.gadā. Tātad kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ziņojumu skaits ir ļoti būtiski pieaudzis un attiecīgi pieaugusi FID loma, šos sankciju gadījumus izmeklējot," norādīja Iļjenkovs.
Gadījumos, ja FID konstatē, ka aizdomas par sankciju apiešanu vai pārkāpšanu ir pamatotas, FID informē Valsts drošības dienestu vai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldi vai Muitas pārvaldi.
"Šajā sakarā ir ļoti būtiski apzināties augstos riskus, kuriem Latvija ir pakļauta no sankciju apiešanas viedokļa kopumā. Tā saucamais sankciju risks Latvijā ir augstāks nekā ļoti daudzās citās ES valstīs," uzsvēra FID pārstāvis.
Galvenokārt iemesli tam ir no Latvijas neatkarīgi, proti, Latvijas ģeogrāfiskais novietojums, vēsturiskās tirdzniecības saites ar Krieviju un Baltkrieviju.
"Mēs esam ļoti unikālā ģeogrāfiskajā situācijā, praktiski vienīgā ES valsts, kurai ir robeža ar Krieviju un Baltkrieviju. Arī Lietuvai tā ir, bet Lietuvai robeža ir tikai ar Kaļiņgradas apgabalu," piebilda Iļjenkovs.
Tāpat ir pietiekami liels skaits Krievijas personu, kurām noteiktas sankcijas un kurām ir bijušas biznesa un saimnieciskās darbības intereses Latvijā, kas attiecīgi paaugstina sankciju apiešanas risku. Ņemot vērā minēto, Latvijai ir jāpievērš atbilstoši resursi tam, lai sankciju izpilde tiktu veikta korekti, skaidroja FID priekšnieka vietnieks.
Jau ziņots, ka Saeima pērn 8.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas paredz noteikt FID kā galveno iestādi visu starptautiski noteikto sankciju izpildē Latvijā un kā kompetento iestādi visu ES regulās un lēmumos par sankciju noteikšanu paredzēto izņēmumu piemērošanā.
Ar grozījumiem tiek izveidota pilnībā centralizēta sistēma, neveidojot jaunu iestādi. Visus lēmumus par izņēmumiem un atļaujām, ja vien konkrētos jautājumos likumā nav paredzēts atsevišķs regulējums, pieņems viena iestāde - FID, tādējādi nodrošinot vienveidību un efektivitāti.
Vienlaikus tiek nodrošināts, ka visos jautājumos par sankciju ieviešanu ir viens sākotnējais saziņas punkts un viena galvenā iestāde, kas lemtu par jautājumiem, tādējādi atvieglojot un vienkāršojot saziņu starp privāto un publisko sektoru.
Tāpat likums paredz, ka FID kļūst par galveno iestādi sankciju izpildē Latvijā, tai skaitā, ietverot lēmumu pieņemšanu par līdzekļu iesaldēšanu, tas ir, atzīt noteiktas personas par sankcijām pakļautām personām un izdot saistošus lēmumus par šo personu līdzekļu iesaldēšanu, ja FID rīcībā ir informācija par personas pienākumu izpildīt sankcijas, bet sankcijas nav izpildītas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, atbilžu sniegšanu uz privātā sektora un valsts iestāžu jautājumiem par sankciju ieviešanu un piemērošanu, sankciju apmācību organizēšana un vadīšana, informatīvo materiālu par sankciju piemērošanu un izpildi izstrāde un publicēšana, kā arī saziņa ar ārvalstu institūcijām (tostarp ES iestādēm) par sankciju piemērošanu un izpildi Latvijā.
Likums stājās spēkā 1.janvārī, tomēr, ņemot vērā nepieciešamību FID izstrādāt iekšējos normatīvus, atrast un apmācīt darbiniekus, izveidot atsevišķus lietvedības un informāciju tehnoloģiju risinājumus, pilnīga risinājuma ieviešana un jauno FID noteikto funkciju izpilde pilnā apmērā būtu iespējama sākot ar 1.aprīli. Iļjenkovs informēja, ka patlaban aizpildītas 15 no 19 amata vietām, kas paredzētas, pārņemot jaunās funkcijas.