Uz jautājumu, cik liels ir risks, ka pašreiz Latvijas sabiedrībā novērojamais Covid-19 saslimšanu izraisošā vīrusa omikrona paveids varētu modificēties uz kaut ko bīstamāku, epidemiologs atbildēja, ka to nevar izslēgt, tomēr kopumā šis risks nav liels.
Briģis skaidroja, ka sabiedrībā novērotais lielais Covid-19 slimību izraisošā omikrona varianta lipīgums liecina par to, ka tas patlaban dominē, līdz ar to "ir pamats cerēt, ka, iespējams, mums tuvākajā laikā varbūt nedraud jaunas, lielas nepatikšanas". Vienlaikus gan viņš atzīmēja, ka vīruss jebkurā brīdī var mainīt savas īpašības, tāpēc nekādas garantijas dot nav iespējams.
No pašreiz Latvijā novērojamajām saslimstības ar Covid-19 svārstībām profesors nesteidzas izdarīt nekādus secinājumus, jo kopējā saslimstība esot pārāk neliela, tāpēc arī šādām skaitliski nelielām izmaiņām neesot būtiskas nozīmes.
"Pie maziem skaitļiem nelielas svārstības tā īsti neko nesaka, ka tas būtu ļoti bīstami vai draudoši. (..) Pēdējās nedēļas laikā Eiropā kopumā ir nedaudz pieaudzis jauno [Covid-19] gadījumu skaits - par kādiem 5%, bet tas ir ļoti nedaudz, un pie zemas kopējās saslimstības šādi mazi pieaugumi par tendencēm īsti neliecina," skaidroja Briģis.
Kā ziņots, pagājušās nedēļas pēdējās trīs dienās Latvijā kopumā reģistrēti 719 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par viena ar šo vīrusu inficēta pacienta nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.
14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir palielinājies no 294,5 līdz 311,5. Savukārt septiņu dienu kumulatīvais rādītājs samazinājies no 153,2 līdz 147,4 uz 100 000 iedzīvotāju.
Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma šī slimība Latvijā laboratoriski apstiprināta 965 678 gadījumos. Kopumā līdz šim Latvijā miruši 6103 ar Covid-19 inficēti cilvēki.