Savukārt Eiropas Komisijai (EK) Latvijā uzticas 52%, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn rudenī. Lietuvā un Igaunijā uzticība EK sasniedz attiecīgi 65% un 54%. Visvairāk EK uzticas Luksemburgā - 67%.ES vidēji EK uzticas mazāk nekā EP, proti, 46%.
Eiropas Centrālajai bankai (ECB) Latvijā uzticas tieši puse jeb 50% respondentu, kas ir par sešiem procentpunktiem vairāk nekā 2017. gada rudenī. Arī ECB Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji uzticas vairāk nekā Latvijas iedzīvotāji. Lietuvā ECB uzticas 59%, bet Igaunijā 52% aptaujāto. ES vidēji ECB uzticas 41%.
Savukārt Eiropas Padomei uzticas 46% Latvijā aptaujāto, kas kopš pērnā rudens ir pieaugums par 11 procentpunktiem. Lietuvā šis skaits ir identisks, bet Igaunijā Eiropas Padomei uzticas 45%. Skeptiskākie arī šajā jautājumā ir Grieķijas iedzīvotāji, jo 58% neuzticas Eiropas Padomei, bet visvairāk tai uzticas Luksemburgā - 57%. ES vidēji Eiropas Padomei uzticas vien 39%.
Tikmēr Eiropas Savienības (ES) Padomei Latvijā uzticas vien 39% aptaujāto, kas kopš 2017. gada ir pieaugums par diviem procentpunktiem, bet Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 48% un 43%. Arī ES Padomei tieši Luksemburgas iedzīvotāji uzticas visvairāk - 57% un vismazāk uzticas Grieķijas iedzīvotāji - 56%. ES vidēji ES Padomei uzticības līmenis ir 35%.
ES Tiesai Latvijas iedzīvotāju uzticība kopš pērnā rudens piedzīvojusi kritumu par vienu procentpunktu un tagad sasniedz 52%. Tikmēr Lietuvā un Igaunijā ES Tiesai uzticas attiecīgi 58% un 52% respondentu. Skeptiskākie arī šajā jautājumā ir Grieķijas iedzīvotāji, jo ES Tiesai neuzticas 44%, bet visvairāk uzticas Dānijas iedzīvotāji - 75%. ES vidēji ES Tiesai uzticas teju puse jeb 48%.
89. Eirobarometra aptauja tika veikta laikā no 17. marta līdz 28. martam 34 valstīs vai teritorijās, tajā skaitā 28 ES dalībvalstīs.
interesanti
skats no malas
Līgo