"Tas [AST nodošana KEM pārziņā] varētu notikt šajā pusgadā, ņemot vērā organizatoriskos jautājumus. Man gan arī jāsaka, ka, kad ir tāda kārtīga krīze, tad tas, kas kam ir pakļauts, nespēlē nekādu lomu, jo visi tāpat sēž pie viena galda," norādīja ministrs.
Attiecībā uz AS "Latvenergo" un "Latvenergo" koncernā ietilpstošā elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" kapitāldaļām, Čudars teica, ka strukturāli būtu vēlama sadales tīklu atrašanās atsevišķā pārvaldībā, jo gan sadale, gan pārvade ir enerģētikas politikas stūrakmens.
"Mums ir jārēķinās, ka process nevar būt ātrs, ņemot vērā, ka mēs pašlaik runājam par "Latvenergo" koncerna sastāvdaļu. Tādēļ, ja es šobrīd jums apgalvotu, ka tas ["Sadales tīkls" nodalīšana] notiks konkrētā periodā… Es to nevaru," stāstīja Čudars.
Jautāts, vai valdība lems par to, ka "Sadales tīkls" būtu nodalāms no "Latvenergo" koncerna, klimata un enerģētikas ministrs skaidroja, ka tas ir viens no jautājumiem, kurš prasa padziļinātu izpēti un iespējamas atdalīšanas ietekmes izvērtējumu gan uz "Latvenergo", gan uz valsts tautsaimniecību.
Čudars teica, ka Igaunijā, kur ir līdzīga struktūra, ir paziņots, ka līdz 2024.gadam uz sadales operatora nodalīšanu. Zviedrijā ir situācija, kad ražotājs pārvalda sadales uzņēmumu. "Līdz ar to arī nevarētu teikt, ka situācija ir viennozīmīga, bet, protams, strukturāli ir pareizi, ka mēs ražošanu nodalām no sadales, jo sadale vairs neapkalpo vienu ražotāju, bet mēs runājam par brīvo tirgu," norādīja Čudars, uzsverot, ka to nevar izdarīt ātri.