Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Braže aicina moldāvus referendumā par dalību ES lēmumu balstīt faktos, nevis bailēs

Baltijas un Ziemeļvalstu pieredzei vajadzētu palīdzēt moldāviem referendumā par dalību Eiropas Savienībā (ES) lēmumu pieņemt, balstoties uz faktiem, nevis bailēm, tādu cerību paudusi Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kā arī citi Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ministri.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Braže kopā ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ārlietu ministriem darba vizītē otrdien apmeklēja Moldovu. Vizītes mērķis bija paust vienotu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu atbalstu Moldovas integrācijai ES, kā arī apņēmību turpināt politiski un praktiski atbalstīt Moldovu tās ceļā uz ES.

Vizīte notiek neilgi pirms svētdien paredzētiem diviem nozīmīgiem balsojumiem - prezidenta vēlēšanām un konstitucionālā referenduma par Moldovas pievienošanos ES.

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu delegācija tikās ar Moldovas premjerministru Dorinu Rečanu un ārlietu ministru Mihaju Popšoju. Ar amatpersonām tika pārrunāta Moldovas reformu gaita, integrācijas process ES, kā arī gaidas un prognozes saistībā ar balsojumiem 20.oktobrī. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ārlietu ministri pauda atbalstu Moldovas veiktajām reformām un aicināja tās turpināt.

Ārlietu ministre uzsver, ka Ziemeļvalstis un Baltijas valstis stingri atbalsta visu moldāvu tiesības brīvi un neatkarīgi izdarīt savu izvēli. Līdztekus viņas skaidro, ka ar Moldovas amatpersonām pārrunāti viņu lielākie izaicinājumi, īpaši saistībā ar šonedēļ gaidāmajām vēlēšanām.

"Moldovas augstākās amatpersonas ir ļoti ieinteresētas mūsu pieredzē - gan par laiku, kad Latvija gatavojās pievienoties ES, gan tagad - par sasniegto un iegūto pēc 20 gadiem kā ES dalībvalstij. Mums tie ir konkrēti un praktiski ieguvumi - esam kļuvuši ekonomiski attīstīta, stabila, droša un demokrātiska valsts - algas apmērs valstī ir palielinājies sešas reizes, eksports - 16 reizes, palielinājies arī cilvēku dzīves ilgums," pauž Braže.

Līdztekus Moldovas amatpersonas informēja par negatīvo ietekmi, ko uz Moldovu atstāj Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, kā arī Krievijas izvērstie hibrīddraudi pret Moldovu. Tā saskaras ar propagandas un dezinformācijas kampaņām, ar pastiprinātiem hibrīduzbrukumiem un dažādām Krievijas ietekmes izpausmēm, īpaši priekšvēlēšanu laikā, norāda ministrijā.

ĀM norāda, ka Baltijas valstis un Ziemeļvalstis ir atvēlējušas ievērojamus resursus Moldovas reformu atbalstam, centieniem stiprināt demokrātiskas institūcijas un valsts energodrošību, kā arī humānajai palīdzībai. 2023.gadā šis atbalsts sasniedza 128,4 miljonus eiro.

Ministrijā arī informē, ka amatpersonas parakstīja Saprašanās memorandu par sadarbību institucionālas kapacitātes stiprināšanā. Tāpat Moldovas parlamenta prezidents Igors Grosu apstiprināja ielūgumu dalībai Krimas platformas parlamentārajā samitā Rīgā 23. un 24.oktobrī.

Iepriekš Baltijas valstu un Ziemeļvalstu un ārlietu ministri Moldovu apmeklēja 2023.gada aprīlī, kad NB8 sadarbību koordinēja Latvija.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē