Ņemot vērā pieaugošo bērnu traumatismu, Veselības ministrija (VM) kopā ar Bērnu slimnīcu no nākamā gada realizēs Bērnu drošības programmu. Tās primārais mērķis būs mazināt bērnu traumatismu Latvijā.
Ārste skaidroja, ka lielākā daļa šo traumu ir novēršamas, tomēr sabiedrībai šajā saistībā ir nepietiekama veselības pratība un zināšanas par bērnu drošību.
Vadoties pēc slimnīcas datiem, šī gada augustā traumas guvuši 2125 bērni, jūlijā šis rādītājs bijis zemāks - 2021 trauma, bet jūnijā - 1701. Teju desmitā daļa jeb 690 no visām traumām bijušas rokas traumas, 568 kājas traumas, 319 galvas traumas, 149 plēstas brūces un 39 mugurkaula traumas. Turklāt trešo daļu no visām galvas traumām guvuši zīdaiņi. Pēc Snipes paustā, jo jaunāks ir bērns, jo biežāk viņš gūst galvas traumas.
Tāpat slimnīcas dati liecina, ka 40% no visiem bērniem, kuri guvuši traumas, ir līdz septiņu gadu vecumam. Vienlaikus slimnīcā norāda, ka, āra temperatūrai pārsniedzot 25 grādus, pēc palīdzības vēršas uz pusi vairāk pacientu.
Līdz ar to arī slimnīcā secināts, ka patlaban ir vajadzīgs lielāka mēroga plāns, jo ar atsevišķām kampaņām neesot gana. "Bērnu traumu statistika pieaug, neskatoties uz dzimstības rādītāju samazināšanos valstī. Nepieciešams rīcības plāns valstiskā mērogā," sacīja Snipe.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) uzsvēra, ka ar atsevišķām kampaņām nepietiek. Turklāt kampaņām, pēc politiķes sacītā, vajadzētu būt orientētām ne tikai uz vecākiem, bet arī bērniem. "Bērnam uzrautai karstas tējas krūzei ir jākļūst par retumu," akcentēja ministre, piebilstot, ka par retumu ir jākļūst visām tām traumām, kas notiek nepiemērotas vides dēļ.
Tādējādi paredzēts, ka, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, no nākamā gada tiks sākta plaša mēroga bērnu drošības programma, kuras viena no sastāvdaļām būs informētības celšana.
Šīs programmas provizoriskais budžets būs 600 000 eiro. VM patlaban strādā pie konkursa izsludināšanas, lai jau no nākamā gada šī programma varētu tikt īstenota, piebilda Viņķele.
Šīs programmas laikā tostarp tikšot veidoti arī digitāli atbalsta rīki, kas iet kopsolī ar slimnīcas vīziju kļūt par bērnu veselības aprūpes zināšanu, informācijas un prakses centru.
BKUS valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norādīja, ka jau tuvāko gadu laikā slimnīca apņemas kļūt par bērnu ārstniecības un koordinācijas centru kā vienots un uzticams informācijas avots visos ar bērnu veselību saistītajos jautājumos. "Bērnu slimnīca kā kompetences centrs bērnu veselības jautājumos aicina uz bērnu drošību raudzīties visaptveroši, uzlabojot iesaistes un atbildības līmeni ne tikai ģimenes, bet visas sabiedrības mērogā," skaidroja Ābols.
Līdz ar to jau patlaban ir sākts darbs pie bērnu veselības ekosistēmas izveides, kuras sastāvā būs profesionāļu portāls, kompetenču centrs, bērnu veselības portāls un individualizētais pacientu portāls. Paredzēts, ka visi šie atsevišķie portāli kopumā veidos visaptverošu digitālās pētniecības vidi. "Bērnu slimnīca nav tikai vieta, kur tiek ārstēti jaunie pacienti, bet tā aptver visu šo jomu kopumā," piebilda Ābols.
Slimnīcas virsārste cita starpā minēja, ka šajā programmā jābūt iesaistītiem arī speciālistiem, kas novērtēs jaundzimušo ģimeņu vidi, tostarp analizējot riskus. Savukārt Viņķele atzīmēja, ka šādu ieceri varētu veidot ap ģimenes ārstu praksēm.
BKUS ir lielākā specializētā bērnu daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā. Medicīnisko palīdzību stacionārā ik gadu saņem ap 15 000 pacientu, savukārt poliklīnikā tiek nodrošināti vairāk nekā 300 000 ambulatoro vizīšu.
Slimnīca nodrošina valsts apmaksātu ārstniecības pakalpojumu sniegšanu bērniem ambulatori un stacionārā neatliekamās, steidzamās un plānveida palīdzības apjomā, piedāvājot arī maksas pakalpojumus. Izmantotās medicīnas tehnoloģijas un ārstēšanas rezultāti atbilst Eiropas Savienības valstu rezultātiem. Abās slimnīcas novietnēs tiek nodrošināta iespēja veselības aprūpes pakalpojumus saņemt arī personām ar funkcionāliem traucējumiem.