Baibas Rubesas atbilde uz Dienas publikācijā pausto

Ļoti rūpīgi izlasīju Lato Lapsas 12. janvārī publicēto tendenciozo rakstu par RB Rail iepirkumiem un manu abildību Jūsu laikrakstā, kā arī citā medijā īsi pirms tam publicētos viedokļus. Šī autora gadījumā neesmu pārsteigta par nepamatotajiem apgalvojumiem, gan arī par autora nespēju vai speciālu nevēlēšanos izvērtēt visai sabiedrībai pieejamu informāciju elektroniskajā laikmetā, kas atrodama projekta oficiālajā mājaslapā www.railbaltica.org.  Bet man ir patiesi žēl lasītāju, trīs Baltijas valstu iedzīvotāju, kuri tiek baroti ar nepatiesām ziņām, un projekta reputācijas, kuras godīgas un veiksmīgas ieviešanas ceļā ik dienas tiek likti arvien lielāki klupšanas akmeņi. Šis ir tikai viens piemērs ikdienišķai cīņai. Atbalstot lasītāju intereses, es tiešā veidā, bez starpnieka – cenzora, interpretētāja un maldinātāja, vēlos uzrunāt rakstos minētos jautājumus.
 

Par Rail Baltica Globālā projekta biznesa plānu

Akcionāri mums uzdevuši izstrādāt Rail Baltica Globālā projekta (dzelzceļa infrastruktūras trīs valstīs) ilgtermiņa biznesa plānu.

Lai ikviens saprastu - mēs runājam par Eiropas mērogam unikāla trīs valstu dzelzceļa projekta, kas ir kvalificēts kā megaprojekts starptautiskā mērogā, ilgtermiņa (18 gadu!) biznesa plāna izveidi. Ņemot vērā projekta unikalitāti, sarežģītības pakāpi un Baltijas valstu ierobežoto pieredzi un kompetenci Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa infrastruktūras izveidē un komercializācijā, kopuzņēmums velta lielus pūliņus, lai nodrošinātu, ka kritiskajā projekta plānošanas un projektēšanas fāzē tam ir sadarbības partneri, kas spējīgi nodrošināt nepieciešamās kompetences, tehniskās ekspertīzes un labākās prakses pieredzes klātbūtni. Tādēļ pats par sevi saprotams, ka tādas ekspertīzes nodrošināšanai ir nepieciešama ārējo, labāko iespējamo konsultantu piesaiste.

Diemžēl iepirkuma procedūru izpilde laika un rezultāta ziņā nav simtprocentīgi paredzama. 2016. gadā mēs atklāti komunicējām, ka pirmais iepirkums noslēdzās bez rezultātiem, jo pretendenti nekvalificējās izvirzītajām prasībām. L.Lapsam, tagad, interesējoties par atkārtoti izsludināto ilgtermiņa biznesa plāna izstrādes iepirkumu, tika sniegta sekojoša atbilde: "Iepirkuma priekšmets nav RB Rail AS ilgtermiņa biznesa plāns, bet gan visa Rail Baltica globālā projekta biznesa plāna tā ieviešanas fāzei (8 gadi) un operacionālajai fāzei (10 gadi) izstrāde. Ņemot vērā šī procesa un dokumenta stratēģisko un visaptverošo saturu, tika izvēlēta vislabākā potenciālo piegādātāju atlases un izvērtēšanas procedūra, lai identificētu šim atbildīgajam uzdevumam atbilstošāko partneri pieejamā finansējuma robežās, bet tāpēc arī procedūra bija laikietilpīgāka."

Mums kā atbildīgai uzņēmuma valdei svarīgākais ir nodrošināt augstākās raudzes un kvalitātes biznesa plāna izstrādi. Ja L.Lapsas pārmetums man ir, ka, meklējot labāko ekpertīzi, precīzi ievērojot publiskā iepirkuma procedūras, tas prasa vairāk laika - lai tā būtu!

Bet es nekaulēšos par stratēģijas kvalitāti, lai rezultātā sabiedrība saņemtu pusfabrikātu.

Labāk gatavojoties rakstam, autors būtu atradis publiski pieejamajā informācijā biznesa plāna sagatavošanas termiņus un muļķīgi neapgalvotu, ka "konkrētus termiņus uzņēmumā nevēlas nosaukt" (autors par tiem pat nepainteresējās). Savu analītisko spēju robežās autors noteikti būtu pamanījis, iepazinies un sapratis visiem kopš 2017. gada aprīļa pieejamo projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, informāciju par mārketinga vai precīzāk komercializācijas izstrādes plāniem un citiem jautājumiem.

Kas attiecas uz paša RB Rail ilgtermiņa biznesa plānu, par kuru L.Lapsa mums neuzdeva jautājumus, varu apliecināt, ka to esam izstrādājuši un uzņēmuma valde to ir apstiprinājusi.  Jā, un pēdējais un ne mazsvarīgs,  uz viņa rakstā minētajiem 11 jautājumiem, vairākkārt apgalvojot, ka es nevēlējos atbildēt, L.Lapsa bija saņēmis sekojošu atbildi: "Paldies par jautājumiem. Esam tos saņēmuši un reģistrējuši atbilžu sagatavošanai."
 

Par sabiedrisko attiecību pakalpojumu un komunikācijas stratēģijas izstrāde posmam 2020. – 2026. gadam

Ja rakstot par biznesa plānu, pareizās informācijas meklējumos elektroniskā vidē, autors varbūt varēja apjukt, tad, aprakstot komunikācijas sadaļu, Lato Lapsam kā ilggadīgam sabiedrisko  attiecību darbonim tomēr vajadzētu pārzināt nozares specifiku. Tāpēc paskaidroju:

Šobrīd izstrādātā komunikācijas stratēģija ir laika posmam no 2016. līdz 2019. gadam un attiecas uz projekta plānošanas un projektēšanas fāzi, kurā ir specifisks jautājumu loks, darāmie darbi, mērķauditorijas un izrietošā taktika.

Jaunā komunikācijas stratēģija plānota projekta ieviešanas laika posmam no 2020. līdz 2026. gadam, kas ietver dzelzceļa infrastruktūras būvniecības, testēšanas procesus, kā arī dzelzceļa atklāšanu darbībai. Pakalpojuma veicējam būs divi uzdevumi - šī stratēģija jāuzraksta un arī jānodrošina komunikācijas konsultācijas trīs valstīs (šobrīd tas tiek veikts tikai Latvijā) trīs gadus, sākot no brīža tuvākajā laikā, kad izvērtēsim iepirkuma konkursa rezultātus. Projektam, kas izmainīs Baltijas nākotni, trīs valstīs ir ārkārtīgi sazarota un plaša auditorija un ietekmes puses, ar kurām būs jāsadarbojās un jāsniedz informācija - ticiet man, tas ir komplicēts darbs.

Tāpat L.Lapsam vajadzēja izprast komunikācijas stratēģijas, kā iekšējās lietošanas dokumenta, raksturu, atšķirību starp komunikācijas un mārketinga pakalpojumiem, kā arī riska vadības rokasgrāmatas izstrādes sasaisti ar komunikācijas iepirkumu. Turklāt neiekrist  "ābolu ar banāniem" salīdzināšanas slazdā – ilgtermiņa biznesa plāna sagataves izmaksas nav salīdzināmas ar trīs gadu sabiedrisko attiecību pakalpojuma sniegšanu visā Baltijā, nodrošinot vispārīgu globālo komunikāciju un komunikācijas stratēģijas izstrādi. Lieki piebilst, ka autors nav konkrēti interesējies, kāpēc ir nepieciešams jaunas stratēģijas iepirkums un kādā veidā tikusi popularizēta iepirkuma izziņošana.

Aptaujājoties pie saviem kolēģiem, Lato Lapsa varēja noskaidrot sabiedrisko attiecību pakalpojumu, tostarp, stratēģijas izstrādes izmaksas paredzētajam darba apjomam trīs Baltijas valstīs un globālā projekta komunikācijai. Vēlos norādīt, ka iepirkuma dokumentācijā minētā ir tikai paredzamā līguma cena -  400 200 eiro vai mazāk. Mēs patiesi priecāsimies, ja iepirkuma pretendenti varēs piedāvāt zemāku cenu par nolikumā minēto. Taču piedāvātā cena ir atkarīga tikai no pašiem pretendentiem.

Runājot par RB Rail darbības causpīdīgumu, vēlos uzvērt, ka pērnā gada laikā tika ieviesti vairāki jauni komunikācijas kanāli, lai  Baltijas valstu un globālā sabiedrība varētu iepazīties ar projektu un saņemt atbildes. Tika izveidota dinamiska projekta mājas lapa četrās valodās, nodrošinot piekļuvi daudziem ar projektu saistītiem dokumentiem. Tāpat tika atklāti Rail Baltica globālā projekta sociālo tīklu konti.

Mēs aktīvi sadarbojamies ar ārvalstu vēstniecībām, tirdzniecības atašejiem, nozares uzņēmēju asociācijām un starptautiskajām organizācijām, regulāri informējot esošos un potenciālos partnerus par projekta attīstības gaitu un iesaistes iespējām. Rail Baltica projekts tiek pārstāvēts nozares vadošajās izstādēs un konferencēs, kā arī divpusējās darba vizītēs. Mūsu mērķis ir veicināt maksimālu projekta atpazīstamību, nodrošinot pēc iespējas plašāku pretendentu loku – un līdz ar to spēcīgāku konkurenci – mūsu iepirkumos.

2017. gada pavasarī organizējām pirmo divas dienas ilgo, ļoti kupli apmeklēto Rail Baltica Global Forum tepat Rīgā. Tajā tikā pārstāvēti kā akadēmiķi, tā inženieri, vizionāri un arī potenciālie projekta piegādātāji no 18 valstīm, kas redz savu vietu vai interesi projekta īstenošanā. Pasākumā tika plaši skaidrota Rail Baltica projekta izmaksu un ieguvumu analīze un apliecināts projekta ekonomiskais pamatojums.

Pērn sākām izdot Rail Baltica Vēstnesi četrās valodās un divos formātos – vienu veltītu globālajām ziņām, otru – informācijai par aktuālajiem iepirkumiem. Uz apkārtrakstu saņemšanu var pieteikties ikviens interesents, tostarp, Lato Lapsa. Visi, kas vēlas saņemt iepirkumu ziņas (šobrīd ir 770 adresāti no visas pasaules, t.sk., no Baltijas), tiek iepazīstināti ar katru RB RAIL izsludināto iepirkumu. Tāpat informācija par visiem iepirkumiem tiek publiskota projekta oficiālajā mājaslapā www.railbaltica.org, IUB un TED informācijas vietnēs, kā arī tiek izsūtīta atbilstošās industrijas asociācijām. Par projekta virzībai būtiskākiem iepirkumiem mēs sagatavojam preses relīzes četrās valodās un izsūtam medijiem visās Baltijas valstīs un ne tikai. Arī tās ir publicētas mājas lapā. Šis noteikti nav tas slepenības režīms, uz kuru atsaucas autors.

Tāpēc nobeigumā aicinu Lato Lapsu rūpīgāk iepazīties ar publiski pieejamo informāciju, kas sniedz daudzas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, lai nebūtu nepatiesu ziņu ģenerātors arī turpmāk. Gribētos cerēt, ka autoram nav merkantili motīvi skādēt šim Baltijas valstīm tik īpašajam projektam, jo tā pretinieku starptautiskajā konkurences cīņa netrūkst.