Vismaz pašlaik viņa izredzes uz atkārtotu ievēlēšanu arī ir ļoti augstas, pat neraugoties uz viņam nelabvēlīgajiem socioloģisko aptauju datiem. Pēdējie savukārt liecina, ka – ja vēlēšanas notiktu šobrīd, Tramps divcīņā zaudētu uzreiz pieciem vadošajiem demokrātu pretendentiem uz nominēšanu ASV prezidenta amatam. Trīs gadījumos atšķirības gan atrodas statistiskās kļūdas robežās, taču zaudējums Džo Baidenam un Bērnijam Sandersam būtu pārliecinošs.
Vienlaikus šīs pašas aptaujas uzrāda arī citu interesantu faktu. 54% amerikāņu uzskata, ka tieši Tramps kļūs par 2020. gada 3. novembra vēlēšanu uzvarētāju, pretējs viedoklis ir tikai 41% aptaujāto. Par Trampa uzvaru ir pārliecināti pat daudzi demokrātu vēlētāji, kuri vispār ir gatavi atbalstīt pašreizējā prezidenta pretiniekus.
Ir vesela plejāde iemeslu, kuru dēļ valda šāda pārliecība. Jau tīri tehniski ASV prezidents Tramps priekšvēlēšanu cīņai ir gatavs ievērojami labāk nekā pirms iepriekšējām vēlēšanām. Jau šobrīd viņa priekšvēlēšanu fondā ir savākts vairāk par simt miljoniem dolāru (salīdzinājumam – Barakam Obamam tādā pašā laika posmā bija saziedoti vien 11 miljoni), jau ir saorganizēti 30 tūkstoši brīvprātīgo, bet, pats galvenais, viennozīmīgi Trampa (un arī viceprezidenta Maikla Pensa) pusē šoreiz ir Republikāņu partijas vadība
Kopumā ir maz šaubu, ka Trampa priekšvēlēšanu kampaņai tiks piesaistīti gluži vai episku mērogu resursi, kuru apmēri pārsniegs jebkad iepriekš pieredzētos.
Papildus tam par labu Trampam spēlē kopējā ekonomiskā situācija ASV, kā arī vispārējā neapmierinātība ar sistēmiskajiem politiķiem, kurus pats Tramps dēvē par "Vašingtonas purvu". 2016. gadā šī neapmierinātība jau ļāva Trampam kļūt par ASV prezidentu un arī šoreiz būs iespaidīgs arguments viņa labā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka sistēmas cīņa ar Trampu nu jau vairāk nekā divu gadu garumā atrodas ne tikai ASV, bet arī visas pasaules uzmanības centrā, sniedzot prezidentam iespēju visās savās neveiksmēs vainot oponentus.
Visbeidzot, pašu demokrātu un viņu atbalstītāju rindās acīmredzami nav vienprātības starp mēreno un kreisi radikālo spārnu. Ja vienkāršoti, Sandersa un citu pavisam kreiso atbalstītāji atklāti nemīl mēreni klasisko Baidenu un viņa elektorātu, kā arī otrādi. Protams, vienmēr ir iespēja, ka demokrātiem izdosies atrast kādu visiem pieņemamu kandidātu. Īpaši ticami gan tas nešķiet, taču nav arī izslēgts.
Kopumā tomēr visas zvaigznes ir sastājušās par labu pašreizējam prezidentam, un, ja vien ASV gaidāmo viennozīmīgi pašu netīrāko un agresīvāko kampaņu vēsturē laikā nenotiks kas ārkārtējs, Tramps paliks Baltajā namā. Savukārt viņa otrā prezidentūra visai jūtami atšķirsies no līdzšinējās, jo ASV prezidentam būs nevis vienkārši brīvākas, bet pavisam brīvas rokas, arī īstenojot savu ārpolitisko programmu.
ha
Sedlenieks ir daudz par stulbu,
Keep America Great