Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Ziemele: Latvijā trūkst plašāka mēroga skatījuma

"Tas, ko redzu, ka Latvijas attīstības procesā tiešām lielās domāšanas ir pietrūcis," intervijā Romānam Meļņikam pauž Satversmes tiesas tiesnese profesore Ineta Ziemele.Fragments no intervijas: Runājat par tiesību sistēmu. Vai mums tā veidojas viengabalaina? Vai nav tā, ka mēs sagrābstām, jā, kaut vai vislabāko, bet no dažādām sistēmām, un tad tas, kas top te, sanāk visai sadrupināts?Protams, ka ir tā.

Mēs kaut ko paņemam tur, kaut ko citur. Varbūt mums tas vēl nav tik briesmīgi, kā zinu, ka ir citās bijušajās padomju republikās. Jo mums ļoti palaimējās ar mūsu valsts nepārtrauktības doktrīnu - mēs atjaunojām Satversmi, Civillikumu un arī daudzas citas lietas tiesību sistēmā. Tagad drīzāk jāskatās, kas esošajā konstitucionālajā sistēmā mums tomēr nepalīdz šajos politiskajos apstākļos risināt jautājumus citā kvalitatīvajā līmenī.Piemēram?Viens no jautājumiem ir likumdošanas kvalitāte. Tas saistās ar to, ko teicāt, ka sistēma ir fragmentēta, kaut kas tajā nelīmējas kopā. Es to nosauktu par likumdošanas kvalitātes jautājumu. Viens to deķīti plēš uz savu galu, otrs - uz savu. Rezultātā izveidojas likums, kur kāds kaut ko ir gribējis ielikt, nevis padomājis sistēmiski.Lobisti taču ir visur.Un tomēr viss atkarīgs no tā, kādas institūcijas iesaistītas likumdošanas procesā, un, protams, tas ir atkarīgs arī no kopējā tiesiskās kultūras līmeņa. Sabiedrībā un arī valsts pārvaldē. Mēs zinām, ka ar tiesiskās kultūras līmeni mums ir švaki. Ļoti maz kas ir darīts arī publiskajā telpā, lai zināmā mērā stimulētu šo tiesiskās kultūras veidošanos.Vai nav tā, ka pie mums ar tiesisko kultūru saprot iespēju par jauniem likumprojektiem paust dažādu grupu intereses, kas vairāk vai mazāk respektējamas?Bet tik vai tā te ir runa par konkrēto grupu interesēm. Ir vērtīgi tās zināt, bet, ja likuma pieņemšanā reaģē tikai uz šo konkrēto grupu, tas absolūti nenozīmē skatījumu uz valsti un sabiedrību kopumā.Varbūt problēma, ka vairs nav kopīgā mērķa, vektora?Vektoru dod Satversme. Likumdošanas procesā pietrūkst skatīšanās tieši caur šo vektoru. Vai arī tas līdz galam netiek saprasts. Sekas - daudzi likumi nonāk līdz Satversmes tiesai. Tā problēma konstitucionālajā sistēmā Latvijā ir, ka mēs - Satversmes tiesa - esam post factum kontrole. Un es redzu, ka jau likumdošanas sākumposmā ir liels robs. Šajā konferencē viesosies Francijas valsts padomes priekšsēdētāja vietnieks (viņu sistēmā priekšsēdētājs ir valsts prezidents, līdz ar to vietnieks ir reālais vadītājs), būs unikāla iespēja ar viņu kontaktēties. Francijas Valsts padome ir tā institūcija, kurā ir stiprākie prāti - gan juridiskie, gan ekonomiskie -, kam valdība un arī parlaments dod izvērtēt savus projektus, savas idejas. Piemēram, tieši šobrīd Valsts padomē ir jautājums par musulmaņu peldkostīmu burkini aizliegumu - eksperti vērtē, vai no Francijas konstitūcijas viedokļa šāds aizliegums būtu akceptējams.Pirms likuma tapšanas jau izlemj pamatjautājumu?Precīzi! Un tur ir tas objektīvais vērtējums, kā mums Latvijā ļoti pietrūkst.Proti, arī mums būtu nepieciešama šāda valsts veidota un ļoti respektēta izcilāko prātu domnīca?Manā skatījumā - pilnīgi noteikti. Starp citu, jau deviņdesmitajos gados ar atsevišķiem kolēģiem par to sākām runāt, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tajā laikā mums vēl nebija nekā, lai ko jēgpilnu izveidotu. Tagad resurss Latvijā mazlietiņ ir palielinājies un, iespējams, atkal vajadzētu domāt tieši šajā virzienā.Runa ir par cilvēkresursu vai naudu?Abiem. Izveidojot šādu institūciju, varētu izvairīties no ļoti daudzām nevajadzīgām situācijām, nelietderīgas laika izšķiešanas, arī no tā, ka parlamentā parādās visādi brīnumi, ko iestrādā likumos trešajā lasījumā un kas tad nonāk Satversmes tiesā.Vēl jau arī redzam aizraušanos ar publiski labi "pārdodamām" detaļām. Kā, piemēram, rosinājums amatpersonām deklarācijā uzrādīt ārlaulības sakarus, kas kādam pēc tam taču būs jāpārbauda. Proti, vai tās lielās lietas netiek aizslēptas aiz butaforiskām detaļām?Detaļām līdzi neesmu sekojusi, bet tas, ko redzu, ka Latvijas attīstības procesā tiešām lielās domāšanas ir pietrūcis. Kāpēc tas tā ir? Pilnīgi noteikti tur ir arī vēsturisks iemesls, tas viss, kam Latvijas sabiedrība ir gājusi cauri, ieskaitot arī to, kādu izglītību iegūstam. Bet jums tiešām taisnība, ir vairākas lietas, kas indicē, ka jāpaskatās uz plašāko bildi. Nu kaut vai attiecībā uz Latvijas informatīvo telpu - tā ir pilnīga katastrofa, manuprāt!Bet arī te visa cīņa noris par atsevišķām kripatām - vienu vai otru raidījumu, nevis konceptu, ko gribam un kā varam ko sasniegt.Jā, un mums jāsaprot, ka mūsdienu pasaulē informatīvā telpa raksturo konkrēto sabiedrību, tās vērtības, identitāti. Un, ja jūs paskatāties uz Latvijā pieejamo informatīvo telpu, tā, es atvainojos, nav nedz eiropeiska, nedz latviska.Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 31.augusta, numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē