Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +10 °C
Skaidrs
Piektdiena, 27. maijs
Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris

Zaļās patiesības mirklis

Eiropas Savienībā ir sākusies jaunu – reālistiskāku – ceļu meklēšana, kā panākt klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā.

Vairāku faktoru kombinācija, tajā skaitā ES valstu pasākumi fosilās enerģijas ierobežošanai, karstā, sausā bezvēja vasara, Krievijas atteikšanās nodrošināt gāzes piegādes papildus ilgtermiņa līgumiem u. c., pērn noveda pie cenu krīzes, kuru visā ES laikam nespēj saskatīt tikai Latvijas premjers un ministri. Notiek diskusijas par to, vai uzstādījums par klimatneitralitātes sasniegšanu tikai ar atjaunīgo energoresursu (pēc to līdzšinējās definīcijas) palīdzību vispār ir reāls. Lai klimatu ietekmējošās emisijas samazinātu tuvu nullei, visa ekonomika un sadzīve būtu jābalsta tikai uz elektroenerģijas – vai tas būtu transports, siltums mājokļos, ražošana. Tas nozīmē milzīgu elektrības patēriņa kāpumu, šīs elektrības ražošanu bezemisiju procesā un piegāžu nepārtrauktības nodrošināšanu vienlaikus. Ja mēs izslēdzam oglekļa dedzināšanu jebkādā veidā (malka, ogles, gāze), tad kā vienīgie liela apjoma energoresursi pagaidām paliek ūdens, vējš, saule vai kodolreakcija. No šiem enerģijas veidiem nepārtrauktu enerģijas ražošanu jeb tā sauktās bāzes jaudas spēj nodrošināt vienīgi atomelektrostacijas. Par ko ES skarbi atgādināja pērnā vasara, kad karstums un bezvējš bremzēja elektroenerģijas ražošanu gan HES, gan vēja elektrostacijās, radot dramatisku pieprasījuma pieaugumu pēc gāzes.

EK ir ierosinājusi tā sauktajā taksonomijā jeb investīciju novērtēšanā pēc to "zaļuma" par zaļo enerģiju uzskatīt arī atomenerģiju un atsevišķos gadījumos dabasgāzi. Tas nozīmētu visu šobrīd vērojamo milzīgo investīciju plūsmu vismaz daļēju pagriešanu "no vēja uz atomu". Atomenerģijas attīstību par nozīmīgu bāzes jaudu avotu līdzās "īstajai zaļajai enerģijai" uzskata liela daļa ES dalībvalstu ar Franciju un Centrāleiropas valstīm priekšgalā. Kategoriski pret ir pēdējās trīs atomelektrostacijas nupat slēgusī Vācija, kas savas bāzes jaudas bija paredzējusi nodrošināt uz krievu gāzes pamata. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņojis, ka varētu apsvērt nelielas jaudas AES būvniecību, lai stiprinātu valsts enerģētisko neatkarību un sekmētu noturību pret strauju enerģijas cenu pieaugumu. Šī brīža "modes kliedziens" vairs nav grandiozās Černobiļas vai Fukušimas stila AES ar milzīgu uzstādīto jaudu, izbūves izmaksām un plašu postījumu riskiem avārijas gadījumā, bet tā sauktie mazie modulārie reaktori, kuru izmantošana daudzās valstīs šobrīd ir testēšanas stadijā. Vai arī Latvijai nebūtu laiks pārskatīt Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, paredzot arī atomenerģijas izmantošanu, lai sasniegtu gan izvirzītos klimata mērķus, gan neatkarību no Krievijas gāzes? Li.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Dūmu aizsegs

Padomju propagandas objekts Pārdaugavā un ap to virmojošās bezgalīgās kaislības joprojām izskatās pēc karsta kartupeļa politiķu mutēs.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē