Ja vēl tam visam pievieno aizkulišu runas par drīzo valdības maiņu, jo "premjers no visa šī ir noguris", būs interesanti vērot, vai Kariņš kārtējo koalīcijas partneru servēto krupi norīs un kārtējo reizi uzņemsies situācijas publisko nogludināšanu uz savu un savas partijas politisko interešu rēķina vai rīkosies neordinārāk uz neaizskaramās koalīcijas stabilitātes rēķina. Pēdējais ir visai maz ticams, jo, nosodot vai cenšoties apturēt Viņķeles izdarības ar slimnīcu jaunajām valdēm, Kariņš sasietu rokas paša Jaunās Vienotības izpratnei par padomju veidošanu, kas nekur tālu no A/P negausīguma nestāv.
Lai politiski sarežģītā situācija neliktos pārāk vienkārša, tam visam fonu rada cīņa ap Latvenergo jauno padomi, uz kuru pretendē ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) padomnieks, advokāts Pāvels Rebenoks. Ja par Rubesu, sekojot publiskajam sašutumam sociālajos tīklos, Viņķele paguvusi bez liekas kautrēšanās iekliegties: "Viņa nav politiķe!", tad Rebenokam pārmestā "pietuvinātība" Ekonomikas ministrijas politiskajai vadībai sāk izskatīties pavisam nepamatota. Galu galā Rubesa ir kandidējusi no A/P saraksta, bijusi partijas priekšvēlēšanu seja, pēc ilgāka bezdarbnieces statusa tā arī nekur citur labi apmaksātu darbu kā vien partijas biedres pārraudzītā jomā nav varējusi atrast. Turpretim Nemiro padomnieks Rebenoks par paša veidoto advokāta karjeru nav sūdzējies.
Ko šajā situācijā darīt premjerministram Kariņam, kura darba nedēļa, visticamāk, sāksies ar lūgumiem komentēt abus gadījumus? It īpaši, ņemot vērā, ka karā par Latvenergo padomi kārtējo frontes līniju pret koalīcijas partneriem atklājis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) (būs interesanti redzēt viņa principiālo reakciju uz Rubesas kundzes jauno karjeru). Lai gan pateiktu vārdu vairs nenoķersi – "Jāizbeidz prakse valsts uzņēmumu padomēs "sabāzt" politiskajām partijām pietuvinātas personas," vēl pagājušajā vasarā pēc ekonomikas ministra Nemiro lēmuma par vecās Latvenergo padomes atlaišanu (starp citu, tajā darbojās Rubesa) bargi sauca Kariņš, un visiem bija skaidrs, ka tas tēmēts uz padomnieka Rebenoka iecelšanu pagaidu padomē. Bet šie premjerministra vārdi izskanēja vēl pirms Viņķeles jaunrades, ka "Rubesa nav politiķe".
Ja premjerministrs tagad norādītu uz ministru atbildību un vispārīgi atsauktos uz standartizētu padomju locekļu atlases procesu, no viņa puses tas nozīmētu atsiet rokas Nemiro attiecībā uz Latvenergo padomi. Sākt kritiski komentēt Viņķeles nedēļas nogalē sociālajā tīklā sarakstītos brīnumus Kariņam nozīmētu uzlikt veto turpmākajiem precedentiem, kad padomēs parādīsies ar koalīcijas partijām ciešāk vai attālinātāk sasaistāmi cilvēki. Bet, atmetot visus reālpolitiskos un nedaudz ciniskos pārspriedumus par neērto situāciju, kādā politiķi nonākuši, amatos bīdot savējos, viens iznākums ir skaidrs – valdības un partiju prestiža tālāks kritums.
Purvā dziļāk !
tādi esam
utt