Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Viesos paustās problēmas risinājumus neprasa

Baltiešus nobiedējusī ASV jaunā prezidenta nostāja, ka pārējām NATO valstīm jāpalielina tēriņi aizsardzībai, kontekstā ar Krievijas agresīvo politiku kaimiņos radījusi labvēlīgu augsni, lai aizsardzības budžeta izlietojums kļūtu par svēto govi, kuru iztirzājot viegli vari pret sevi izraisīt aizdomas par nelojalitāti.

Teju neviena garāka intervija ar vadošajiem politiķiem – vismaz ar premjeru, aizsardzības ministru un partiju līderiem – nepaiet, nepieprasot kārtējos pārapliecinājumus, ka aizsardzībai no nākamā gada apsolītie 2% budžetā būs un vai tendencei pat nebūtu jāpieaug. Apsveicami, ka no šī "kontroljautājuma" pagājušajā nedēļā nenobijās premjers Māris Kučinskis (ZZS), apšaubot, ka diez vai lielāku pieaugumu aizsardzības tēriņiem, kādi paredzēti šogad un nākamgad, maz iespējams lietderīgi ieguldīt, un mums nevajag naudu par katru cenu, lai tad domātu, ko par šo naudu darīt, ieguldīt objektos, ko armijai nevajag.


Ja paskatās uz pēdējo divu triju gadu militārajiem iepirkumiem, rodas iespaids, ka Aizsardzības ministrija pret iespējamiem militārajiem draudiem gatavo taktiku – "atšaudīsimies no kazarmām". Noliktavu, garāžu, kazarmu, telšu pilsētiņu, pievedceļu un citas infrastruktūras izbūve kopumā par vairākiem desmitiem miljonu eiro. Visticamāk, tas viss ir nepieciešams, bet grūti nepamanīt, ka aizsardzības miljoni aiziet būvniekiem, kas tradicionāli ir bijuši tuvi politiķiem, atsaucīgi partiju un ar politiķiem saistītu projektu finansēšanā.


Februāra vidū notikušajā tradicionālajā Minhenes drošības konferencē Valsts prezidents Raimonds Vējonis izteicās, ka nepieciešamība Eiropai uzņemties lielāku atbildību par savu aizsardzību gan nav apšaubāma, taču tam nevajadzētu nozīmēt vairāk štābu un ģenerāļu. ES varot dot savu ieguldījumu hibrīdapdraudējumu pārvarēšanā, "īpaši labas pārvaldības jomā, palīdzot stiprināt likuma un tiesu varu, atbalstot spēcīgas institūcijas un medijus, kā arī mazinot sociālo nevienlīdzību".


Skaidrs, ka ar to Vējonis pareizi vēlējās atgādināt, ka mūsdienās modernais apdraudējums nav tikai militārs, līdz ar to arī aizstāvēties pret šiem draudiem jābūt gataviem ne tikai ar militāriem līdzekļiem. Patiesi – valstis apdraud to iekšējais vājums. Korupcijas, nabadzības un tiesiskā nihilisma sagrauztas valstis nebūs ne pietiekami turīgas, ne pietiekami iekšēji vienotas, lai turētos pretī ārējam apdraudējumam.


Vējoņa apelēšana, ka tādai valstij kā Latvija jādod iespēja saglabāt balansu starp ierobežoto budžeta līdzekļu tērēšanu militārajai aizsardzībai un citu svarīgu jomu stiprināšanai, tostarp sociālās nevienlīdzības mazināšanai, izklausās vairāk pēc tukšvārdības, cerot, ka ziņa no Minhenes līdz Rīgai nepārtulkota pazudīs vados. Situācija Vējoņa uzskaitītajās jomās ir bēdīga, un aizmetņi pietiekami ātrām pozitīvām pārmaiņām nav redzami. Un tas jau ir jautājums premjera Kučinska valdības un atbildīgo ministru virzienā.


Rodas iespaids, ka politiskajiem līderiem ir divas dienaskārtības, viena – saistīta ar valsts iekšējo sociālo apdraudējumu novēršanu –, ko ērtāk pieminēt ārzemju vizītēs, otra – saistīta ar valsts ārējo militāro apdraudējumu novēršanu – iekšējai lietošanai, jo atliek tikai iemācīties mantru par diviem procentiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē