Tomēr mūsu politiskajai elitei, spriežot par Latvijas tēlu, nevajadzētu aizmirst realitāti. Sabiedriskās attiecības jeb PR (no public relations – angļu val.) neapšaubāmi ir cienījama joma, kurā strādā daudzi inteliģenti cilvēki. Tomēr Covid-19 pandēmijas 12 mēnešos, un it īpaši pēdējā laikā, diemžēl parādījusies neveselīga tendence uzskatīt, ka ar jūsmīgām kampaņām var aizstāt reālus problēmu risinājumus. Turklāt tas ir paradoksāli, bet tieši PR joma demonstrē izpratnes trūkumu par to, kādi jautājumi patlaban nopietni uztrauc sabiedrību. Spilgts piemērs tam ir vakcinācijas pret Covid-19 process, kas mūsu valstī norit tik haotiski, ka Latviju ierindo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu saraksta beigās.
Datus par to, cik raiti veicas ar vakcināciju, pēta arī cilvēki citās valstīs, un tas, ka Latvijai veicas sliktāk nekā Baltijas kaimiņvalstīm, grauj mūsu valsts tēlu visai pamatīgi. Iepriekš citās ES dalībvalstīs ir dzirdēts, ka Latviju uzskata par nabadzīgu valsti, kurā joprojām sastopamas postpadomju īpatnības, taču līdz brīdim, kamēr Eiropā par aktualitāti nebija kļuvusi vakcinācija, Latviju citur ES neuzskatīja par haotisku. Tieši pretēji, mūsu sabiedrību uzskatīja par tādu, kurai piemīt Ziemeļvalstīm raksturīgā prasme strādāt raiti, loģiski un precīzi. Tāpat arī mūsu politisko eliti neuzskatīja par tādu, kam raksturīgs vieglprātīgs fatālisms, taču tagad atklājies, ka mūsu valdība un valsts pārvalde pagājušo vasaru tiešām ir paļāvusies uz likteni un nav sagatavojusi darbības scenārijus Covid-19 otrā uzliesmojuma ierobežošanai, kā arī vakcinācijai.
Ir laiks saprast – lai kādi Latvijas tēla spodrināšanas plāni tiktu rakstīti, vienīgais, kam šobrīd ir nozīme, ir tas, cik veiksmīgi mūsu valstī tiks ierobežota Covid-19 izplatība, un tam vajadzīgi reāli darbi, nevis tādas PR kampaņas, kas pārstāv fantāzijas žanru.