Patlaban šī tēma ir aktualizēta kontekstā ar apgalvojumiem, ka mūsu valstī trūkst strādājošo. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka, lai augtu labklājība, valstī ir nepieciešamas tādas nozares, kas nodrošina augstas algas un samaksā nodokļos lielas summas, bet ne īpaši vajag nozares, kurās ir zemas algas, niecīgi nodokļu maksājumi vai pat milzīgi nodokļu parādi.
Cienījamas algas nodrošina ne tikai augstāku pirktspēju šo algu saņēmējiem un ne tikai lielākas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet arī apjomīgākus iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus. Turklāt augstāka pirktspēja ir ceļš uz lielākām pievienotās vērtības nodoklī iekasētajām summām.
Datus par atalgojuma līmeni dažādās nozarēs apkopo Centrālā statistikas pārvalde, un tie rāda, ka 2023. gada otrajā ceturksnī augstākās bruto algas, pārsniedzot 2000 eiro mēnesī, bijušas finanšu un apdrošināšanas nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā, kā arī enerģētikā. Savukārt zemākā bruto alga, kas nesasniedza 1000 eiro, bijusi izmitināšanas un ēdināšanas jomā.
Aprēķinus par dažādu nozaru kopējiem nodokļu maksājumiem, kā arī par nodokļu parādiem veic kompānija Lursoft. Pērn nozares, kas var lepoties ar apjomīgākajiem nodokļu maksājumiem, bijušas tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu joma, rāda Lursoft apkopotā informācija. Pār tirdzniecību šā gada otrajā ceturksnī gan krīt visai tumša nodokļu parādu ēna, tomēr, pēc Lursoft aprēķiniem, nozare ar lielāko nodokļu parādnieku īpatsvaru ir ēdināšana.
Protams, ir jāņem vērā, ka Covid-19 pandēmija visā pasaulē būtiski mainīja daudzu cilvēku ikdienu, sekmēja virtuālo risinājumu izmantošanu, par normu padarīja attālinātu darbu un veicināja maltīšu ieturēšanu mājās. Restorānu biznesam par labu nav nākusi arī augstā inflācija un Krievijas agresijas Ukrainā radītā ietekme uz tūrismu. Tomēr, ja salīdzina ar Dienvideiropas restorānos jūtamo atmosfēru, jāatzīst, ka mūsu reģionā pastāv visai būtiskas nepilnības, kas izriet no viesmīlības tradīciju trūkuma.
Var patikt, var nepatikt, bet patlaban mēs dzīvojam tādā laikmetā, kad sabiedrības labklājības kāpumu, t. i., augstas algas un apjomīgus nodokļu maksājumus, var nodrošināt ar informācijas tehnoloģijām saistītie biznesa virzieni. Tas būtu jāapzinās arī pie varas esošajiem politiķiem, veidojot Latvijas tautsaimniecības stratēģiju un izvēloties ekonomiskās prioritātes.