Aizvien vairāk top skaidrs, ka OIK sistēma kā tāda – lai arī cik varbūt sākotnēji labi domāta – jau kopš tās radīšanas nav nevienu brīdi pildījusi patiesos mērķus, bet gan tā vietā radījusi un šobrīd turpina radīt aizvien lielākas finansiālas problēmas gandrīz visiem Latvijas elektroenerģijas lietotājiem, reālo labumu sniedzot tikai salīdzinoši nelielai grupai, kura spējusi šajā sistēmā saskatīt iespēju nopelnīt. Ar šo negribu vienā maisā samest visus šīs jomas uzņēmējus, jo noteikti lielāka vai mazāka daļa no viņiem godprātīgi pilda nolīgtos nosacījumus un viņu ienākumi ir godīgi nopelnīti.
Taču OIK skandāls metis ēnu pār visiem sistēmas dalībniekiem neatkarīgi no tā, vai kāds darbina reālu ražotni, vai arī pļavā novietojis tikai dīzeļģeneratoru.
Maigi sakot, neizpratni rada arī Ekonomikas ministrijas (EM) un paša ministra Arvila Ašeradena (Vienotība) savā ziņā haotiskās un vismaz pagaidām nekādu reāli jūtamu uzlabojumu nedevušās darbības, skaļi definējot, ka tiek darīts viss iespējamais, lai OIK slogu mazinātu. Šīs runas dzirdamas mēnešiem ilgi, taču dzīvē katrs no mums sajūt pretējo – pat nepieaugot elektroenerģijas patēriņam, kopējie maksājumi pieaug, dažai zemnieku saimniecībai tie ir vairāki simti eiro, dažai sirmai māmuliņai tie ir 20–50 centi mēnesī. Protams, aritmētiskā starpība starp šiem cipariem ir milzīga, taču faktisko finansiālo ietekmi, ļoti iespējams, daudz skarbāk izjūt sirmā māmuliņa, kurai nākas izdarīt izvēli – vai nu vēl mazāk lietot elektrību, vai arī par šiem 50 centiem samazināt sava ikmēneša pārtikas groza saturu.
Manuprāt, tā patiešām ir ekonomiska katastrofa, ja ekonomikas ministrs var skaļi paziņot, ka OIK "ir fundamentāla, nacionāla un makroekonomiska kļūda, kas ir jālabo", un tajā pašā laikā ļaut nojaust, ka vismaz šogad šī "makroekonomiskā kļūda", visticamāk, netiks novērsta. Tādu secinājumu ļauj izdarīt Ašeradena jaunākā iniciatīva – veidot augsta līmeņa darba grupu, lai tā līdz 1. augustam sagatavotu rīcības plānu OIK atcelšanai. Darba grupas uzdevums būšot izvērtēt OIK ietekmi uz tautsaimniecību, OIK maksājumu atcelšanas kārtību un tāda atjaunojamo energoresursu efektīvas ražošanas atbalsta mehānisma izveide, kas atbilstu sabiedrības interesēm. Savukārt EM pēc tam mēnesi apkopotu priekšlikumus, un pēc tam valdība iesniegtu ziņojumu. Vienlaikus Ašeradens atturas nosaukt konkrētu datumu, kad OIK slogs tiks izbeigts.
Manuprāt, ja būtu patiesa vēlme OIK vājprātu izbeigt, šim procesam bija jānotiek jau pirms pāris gadiem. Neticu, ka jau septembrī Ašeradens spēs sirmmāmiņai nosaukt konkrētu datumu, kad viņai atcels netaisnīgo OIK slogu. Nebrīnīšos, ka dzims ideja radīt "vēl augstāka līmeņa" darba grupu, tādējādi "makroekonomisko kļūdu" pagarinot vēl uz nenoteiktu termiņu. Laiks ir bezgalīgs, taču tas nav tikpat bezgalīgs sirmmāmiņai...
Trollis JT
Tartaka zāģeris
>:-)