Jau otros Latvijas valsts dibināšanas svētkus mēs pavadām Covid-19 pandēmijas, tās izraisīto nepatīkamo ierobežojumu un cilvēcisko traģēdiju zīmē. Un šķiet, ka šis murgu laiks nekad nebeigsies. Drīzāk otrādi – briesmīgajai slimībai ar katru dienu nāk klāt aizvien jauni notikumi, kas izraisa jaunas un jaunas bailes un neizpratni – kad tas vienreiz beigsies? Kā izvērtīsies krīze uz Baltkrievijas robežām, kādus vēl aplamus lēmumus pieņems un saprātīgus lēmumus nepieņems mūsu pašu valdība, kādus trikus izstrādās valsts ienaidnieki, kas, maskējoties aiz brīvības lozungiem un izmantojot cilvēku lētticību, īsteno hibrīdoperāciju "Vakcīnai nē!"?
Mēs esam satraukti un vienlaikus no šī satraukuma noguruši. Mēs esam sākuši, ja ne gluži ienīst, tad daudzos gadījumos neciest viens otru. Ministri, augstākie ierēdņi un politiskā elite ir darījušas visu, lai šajā jomā mums rādītu priekšzīmi. Atļaujoties liekuļot un melot, šķērdēt mūsu – nodokļu maksātāju – naudu vēl nepieredzētos apjomos, ieslīgt savstarpējos ķīviņos un izmantot nelietīgus līdzekļus, lai paliktu pie varas. Tajā skaitā sabiedrības pārstāvju savstarpēju rīdīšanu pēc dažādām pazīmēm un vismaz divas reizes nerīkojoties tad, kad no šīs rīcības bija atkarīgas simtiem, ja ne tūkstošiem dzīvību. Jo vara ir svarīgāka par visu, pat tad, ja tā iegūta nejauši, īstajā laikā trāpoties īstajā vietā un tā arī nenonākot līdz elementārām apjēgsmēm par to, uz kādiem principiem ir būvēta demokrātiska valsts, kāda tajā ir nozīme cilvēka cieņai, taisnīgumam un solidaritātei.
Tomēr es ceru un ticu, ka tas reiz beigsies. Tautu var maldināt daudzas reizes, bet ne bezgalīgi daudzas. Ja Latvijas politiskā elite, kas aiz bezgalīgās pašapmierinātības vairs nespēj saskatīt, kas ir tās varas avots un valsts pastāvēšanas iemesls – cilvēks, ģimenes, Latvijas pilsoņi –, agri vai vēlu šie pilsoņi varai to atgādinās. Jo kritiskā stundā – vienalga, vai smokošu pacientu pārpildītā slimnīcā, uz ārēju naidīgu spēku pārrautas robežas vai globāla haosa brīdī, – Latvijas cilvēki ir un būs tā klints, uz kā turas Latvijas valsts.
Mēs, Dienas redakcija, novēlam vairāk sīkstuma, izturības un mīlestības mums visiem. Saules mūžu Latvijai!