Fragments no intervijas:
Kāpēc, jūsuprāt, neizdevās projekts skolas.lv, un ko vajadzētu darīt, lai turpmāk IZM līdzīgas kļūdas netiktu pieļautas?
Šis projekts sabiedrībai bija ļoti nepieciešams, un mēs noteikti izjutīsim papildu grūtības tādēļ, ka šis projekts netika īstenots. Patlaban privātie pasūtītāji pārņēmuši nišu, kas bija paredzēta projektam skolas.lv, un mēs jau saņemam sūdzības no skolēnu vecākiem, ka vietnē e-klase.lv ir daudz reklāmu un skolēni vecāki ar to nav apmierināti, bet tas ir privāts projekts, un kā ir, tā ir.
Runājot par projekta skolas.lv neizdošanos, mans vērojums ir, ka, definējot informācijas tehnoloģiju projektus, ir ļoti svarīgi jau projekta definēšanas stadijā paredzēt pietiekamu elastīgumu projekta izstrādes laikā. Nav iespējams paredzēt precīzi, kā izskatīsies sistēma, pirms sākta tās dizainēšana, testēšana un operatīvu jauninājumu ieviešana. Līdz ar to nepieciešama elastība - plāno, izdari, secini, maini un virzies uz priekšu. Turklāt jābūt definētai skaidrai atbildībai, par ko tieši atbild projekta vadītājs un kurš ir tas cilvēks, kurš vispār redz, tā sakot, «lielo bildi» un saprot, kā projekts virzās.
Nesen sabiedrības uzmanības lokā nonāca diskutabla dzejoļa izmantošana mācību stundā Āgenskalna Valsts ģimnāzijā. Jūsu izteikumi pēc šī gadījuma liek domāt - jūs uzskatāt, ka nevajadzētu iejaukties skolotāja darbā. Tā ir?
Labā izglītības sistēmā skolotājs ir atbildīgs par mācību metožu un materiālu izvēli, skolotājs vislabāk izprot konkrēto situāciju, vislabāk pazīst skolēnus, ar kuriem strādā, kā arī vislabāk zina konkrēto skolas mērķi un izvēlas vislabāko komplektu no pieejamajiem materiāliem un vislabākās metodes. Tomēr tas nenozīmē, ka klases vide ir neaizskarama. Tas nenozīmē, ka neviens nedrīkst izteikt viedokli par to, kā strādā skolotājs, par to, kas notiek mācību stundā, tas nenozīmē, ka neviens nedrīkst ieiet pedagoga vadītajā stundā un paskatīties, kā tiek organizēts darbs. Ir normāli, ja skolas vadības pārstāvis ar skolotāju kā viens profesionālis ar otru profesionāli pārrunā diskutablu situāciju, un tajā es neredzu nevienu problēmu. Latvijā ir nepieciešama daudz lielāka atvērtība, lai skolotāji daudz vairāk ietu cits pie cita mācību stundās, vērotu citu skolotāju vadītās mācību stundas, ir nepieciešams, lai skolotāji mācītos cits no cita. Tas ir visefektīvākais skolotāju profesionālās pilnveides mehānisms, kas Latvijā diemžēl netiek pietiekami izmantots. Nedrīkst būt tā, ka skolotājs savā stundā jūtas kā cietoksnī vai arī baidās iepazīstināt ar savu darbu. Normāli ir tas, ja skolotājs ar prieku un lepnumu ir gatavs iepazīstināt ar savu darbu. Rezumējot, no vienas puses, svarīga ir skolotāja autonomija, bet, no otras puses, mācību stunda nav noslēgts cietoksnis, kurā notiekošo citi cilvēki nedrīkstētu vērtēt. Nav gan vēlams, ka situācija tiek izrauta no konteksta un nepamatoti politizēta.
Visu lielo interviju ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili lasiet otrdienas, 6.oktobra, avīzē Diena!