Sedlenieks: Valoņu dumpis uz Eiropas kuģa

Ir vērts piebilst, ka pret CETA parakstīšanu ir ne tikai Valonijas parlaments, bet arī frankofonās kopienas parlaments un Briseles pilsētas valdība, kamēr līgumu atbalsta Flandrijas parlaments (kas vienlaikus pārstāv arī flāmu kopienu), vāciski runājošās kopienas parlaments un federālā valdība. Savukārt, lai pēdējā būtu tiesīga parakstīt CETA, nepieciešama visu zemāka līmeņa parlamentu piekrišana.

Tikmēr galvenie līguma pretinieki ir valoņi, bet iemesli, kāpēc vairākums no 3,6 miljoniem Valonijas iedzīvotāju neatbalsta CETA, ir bažas par reģiona lauksaimnieku un municipālo uzņēmumu nākotni. Valonijā uzskata, ka līgums, neraugoties uz ES līderu solījumiem, pasliktinās lauksaimniecības produkcijas standartus, padarot nerentablas daudzās nelielās zemnieku saimniecības, tāpat durvju atvēršana privātajām iniciatīvām draud sagraut municipālo pakalpojumu sistēmu, kas ir sarežģīts mehānisms, orientēts nevis uz peļņas gūšanu, bet pašu pakalpojumu sniegšanu. Nav mazsvarīgi, ka savulaik industriālā Valonija ir viens no tiem Rietumeiropas reģioniem, kura iedzīvotāji lielā mērā pamatoti uzskata, ka Eiropas apvienošanās un plašākā nozīmē arī globalizācija viņiem radījusi vairāk zaudējumu nekā ieguvumu.

Turklāt Valonijas amatpersonas vēl pagājušā gada otrajā pusē apkopoja reģiona iebildumus pret CETA un nosūtīja tos Eiropas Komisijai, lūdzot rast risinājumus valoņiem svarīgos jautājumos. Par dokumentu Briseles Eiropas kvartālā, kas atrodas vien stundas brauciena attālumā no Valonijas, atcerējās tikai šā gada oktobrī, kad pēkšņi atklājās, ka pat ne kāda no ES dalībvalstīm, bet ES mērogiem pieticīgā Valonijas province Beļģijā (kurā gan ir vairāk iedzīvotāju nekā septiņās ES dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā) ir nolēmusi apturēt CETA parakstīšanu, ja nesaņems papildu juridiskās garantijas, ka līgums nekaitēs tās interesēm. Ar juridiski nesaistošiem solījumiem Valonijai, ņemot vērā iepriekšējo neiepriecinošo pieredzi, vienkārši nepietiek, pat ja iedzīvotāju bažas šķiet pārspīlētas.

Tajā pašā laikā apvienotās Eiropas amatpersonas izvairās no juridiski saistošu garantiju sniegšanas, to vietā vainojot reģionu gan ES reputācijas, gan pašas savienības graušanā un pat mēģinot izvirzīt valoņiem ultimātus. Paralēli pilnā sparā rit mēģinājumi tomēr pierunāt Beļģijas frankofonus atbalstīt CETA, apmaiņā solot dažādus labumus, taču atkal ne juridiskās garantijas. Teorētiski, protams, joprojām pastāv iespējas līdz 27. oktobrim panākt reģiona piekrišanu CETA, taču praksē, pat ja vienošanās tiks panākta, šāda Briseles Eiropas kvartāla nostāja jau ir radījusi daudz jautājumu, kuri nopietni atsauksies vairs ne uz CETA, bet jau uz daudz vērienīgākā ES un ASV brīvās tirdzniecības līguma (TTIP) iespējamo parakstīšanu nākotnē, kad juridisko garantiju prasītāji, visticamāk, sastāsies garā rindā.