Ne tik iepriecinoši ir tas, ka nereti vēršanās pret atšķirīgiem viedokļiem un pat personiski pret to paudējiem norit visai agresīvā formā. It īpaši asi šī agresivitāte izpaužas sociālo tīklu vidē, kuru nevar uzskatīt par visas sabiedrības spoguli, bet par kultūras līmeņa raksturotāju gan. Covid-19 pandēmijas gados ārkārtīgi nikni strīdējās vakcinācijas atbalstītāji un noliedzēji. Tagad, kad Covid-19 vairs nav biedējoša slimība, kas bija paralizējusi dzīvi ne tikai Latvijā, bet gandrīz visā pasaulē, šie strīdi vairs nav aktuāli, bet daudziem, kuri reiz apmainījušies ar savstarpējām dzēlībām, rūgtums ir palicis.
Ļoti strikti iedalījums savējos un svešajos izgaismojās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tad, kad savējie pauda atbalstu Ukrainai visos iespējamos veidos – gādāja ziedojumus, atbalstīja bēgļus, atskaņoja Ukrainas himnu un redzamā vietā novietoja Ukrainas karogu –, svešie, Kremļa retorikas apmāti, trakoja, šo himnu dzirdot un karogu redzot, turklāt arī vaimanāja par to, ka pēc PSRS sabrukuma zudušās okupantu privilēģijas nav atgūstamas. Visai skarbas replikas viens otram veltījuši arī liberāļi un konservatīvie, strīdoties par Stambulas konvenciju, ģimenes jēdzienu un partnerattiecību regulējumu. Turklāt izskatās, ka izvērtēt oponentu argumentus, nevis vienkārši tos noniecināt nevēlas ne liberāļi, ne konservatīvie.
Par mūsu sabiedrību šķeļošu aspektu ir kļuvis pat Izraēlas un Palestīnas militārais konflikts jeb, kā formulē sabiedrisko mediju portāls LSM.lv, «Izraēlas un Hamās karš». Pēc tam kad 5. janvārī mikroblogošanas vietnē X Rīgas domes (RD) deputāte Linda Ozola (Kods Rīgai) paziņoja, ka RD aizliedz pieteikto piketu "Palestīnas atbalstam" un ka "lēmums pieņemts, balstoties uz drošības dienestu atzinumiem", parādījās gan RD lēmumu slavējoši, gan nosodoši viedokļi.
Šajā gadījumā pārsteidzošs ir viedokļu kategoriskums, jo militārās sadursmes Gazas joslā nekādi neietekmē situāciju Latvijā. Mūsu valstij nav arī tik svarīgas ekonomiskās sadarbības ar Tuvajiem Austrumiem, lai tur notiekošais atstātu iespaidu uz Latvijas ārējo tirdzniecību un tautsaimniecību kopumā.
Tāpēc mūsu sabiedrības sadalīšanās Izraēlas atbalstītājos un tajos, kuri iestājas par Palestīnu, var būt skaidrojama vai nu ar atšķirīgu informācijas avotu izmantošanu, vai arī ar piesliešanos jau iepriekš izvēlētai savējo grupai, kura tagad pauž atbalstu vienai vai otrai militārajā konfliktā iesaistītajai pusei.