Latvija uz ES daudzu gadu garumā lūkojusies kā uz visgudro padomdevēju un atbalstu grūtībās, un, patiešām, ES finansiālais ieguldījums Latvijā vērtējams kā mūsu tautsaimniecības nelielajiem mērogiem visai iespaidīgs.
Patvēruma meklētāju uzņemšana kļuvusi par pirmās būtiskās viedokļu sadursmes iemeslu mūsu valsts un ES institūciju attiecībās. Vērojams, ka nevienprātība par to, cik patvēruma meklētāju uzņemt un pēc kādiem principiem noteikt uzņemamo cilvēku skaitu, Latvijas un ES attiecībās radījusi plaisu. Tomēr, godīgi sakot, grūti noticēt dažu politiķu pieļāvumiem, ja mūsu valsts attieksies uzņemt tik daudz patvēruma meklētāju, cik Brisele Latvijai grib piešķirt, tad Latvijai tiks liegts ES finansiālais atbalsts. Dalībvalstu iebildumi ES politikai dažādos jautājums kopumā nav nekas ārkārtējs.
Tomēr tas, ka patvēruma meklētāju uzņemšana radījusi spriedzi Briseles un Latvijas attiecībās, norāda uz vēl kādu būtisku izaicinājumu, ar ko ES politikas veidotājiem būs jātiek galā. Šis izaicinājums saistīts ar to, ka ekonomiskā aspektā ES dalībvalstīm ir atšķirīgas intereses un ļoti dažāda sociālekonomiskā situācija. Labi zināms, ka ES sastāvā ir valstis, kuru tautsaimniecībai nepieciešams ārvalstu darbaspēks, jo ar pašmāju strādājošajiem ekonomiskajās izaugsmes nodrošināšanai nepietiek (tas, no kurienes potenciālie strādātāji ierodas, ir sekundārs jautājums). Tas attieksmi pret ieceļotāju ierašanos padara atbalstošāku nekā tiek pausts vairāku Latvijas politiķu retorikā un dažu mūsu sabiedrības pārstāvju viedoklī. Latvijas ekonomiskā situācija ir citāda, bezdarba līmenis joprojām ir diezgan augsts, turklāt nozares, kuras cieš no akūta strādājošo trūkuma, piemēram, mazumtirdzniecība, ņemot vērā zemo atalgojuma līmeni, nevar cerēt, ka brīvās darba vietas steigsies aizpildīt patvēruma meklētāji.
Diskusijas par patvēruma meklētāju uzņemšanu atklāj ES dalībvalstu atšķirīgo ekonomisku situāciju un ar to saistītās dažādās intereses. Dažiem pašmāju politiķiem, kuri pēkšņi kļuvuši par eiroskeptiķiem, vērts atcerēties, ka ES līmeņa lēmumi visbiežāk izriet no ekonomiskajiem apsvērumiem nevis emocijām