Kopumā konservatīvie un nacionālisti vairāk nekā pārliecinoši sakāva sociālistus un liberāļus, jo arī otro labāko rezultātu vēlēšanās uzrādīja ultranacionālistiskā partija Jobbik. Par abām kopā Fidesz (133 deputātu mandāti) un Jobbik (26) atstāja oponentiem vien 40 no 199 vietām Ungārijas parlamentā.
Praksē tas nozīmē, ka Ungārija turpinās nacionāli konservatīvo kursu, bet valsts premjerministra posteni jau ceturto reizi (un trešo pēc kārtas) ieņems Viktors Orbāns, kuru Eiropas liberālie politiķi un prese bieži cenšas salīdzināt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Orbāna oponentiem šāds vēlēšanu iznākums kļuva par smagu vilšanos, vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzas sabiedriskās domas aptaujas pirms vēlēšanām liecināja – vairākums ungāru vēlas jaunu valdību un premjeru. Beigās tomēr izrādījās, ka Fidesz izspēlētās cīņas pret imigrantiem, kā arī valsts suverenitātes zaudēšanas draudu, kurus personificēja miljardieris Džordžs Soross, kārtis Ungārijas vēlētājiem ir svarīgākas par mūsdienu parauga liberālajām vērtībām. Pēdējās, jāpiebilst, nav cieņā arī vēl vairākās citās Austrumeiropas valstīs ar Poliju priekšgalā, kur pie varas tāpat atrodas nacionāli konservatīvi politiķi, kuru uzskatus var dēvēt arī par eiroskeptiskiem.
Fidesz un Orbāna pārliecinošā uzvara arī kārtējo reizi ir aktualizējusi jautājumu, kamdēļ šādas ievirzes politiķiem ir tik ievērojams atbalsts uzreiz vairāku kādreizējā Varšavas līguma valstu iedzīvotāju vidū.
Rietumvalstu plašsaziņas līdzekļi raksta par komunisma traumām vai nepietiekamo politisko briedumu, eksperti runā par centieniem pašapliecināties vai izveidot nacionālo identitāti, kuras tapšanā lielus robus atstājis komunistu atrašanās pie varas laiks, netrūkst arī citu versiju. Vienlaikus kautrīgi tiek noklusēts, ka vaininiece lielā mērā varētu būt pati apvienotā Eiropa.
Galvenā problēma šajā gadījumā ir kādas vienas vērtību sistēmas atzīšana par vienīgo pieņemamo, ignorējot faktu, ka ievērojamai daļai eiropiešu, bet dažās valstīs – pārliecinošam iedzīvotāju vairākumam, ir pavisam citas vērtības un priekšstati par to, kādai jābūt viņu šodienai un rītdienai.
Rezultāts ir apzināta vai neapzināta pretestība, kuru vēl papildus stimulē dažādi blakus apstākļi. Attiecīgi ļoti ticams, ka mainīties vajag nevis Ungārijai vai Polijai, bet gan (vai vismaz arī) apvienotās Eiropas idejas nesējiem.
Trollis JT
jay
oncis