Visticamāk, mīts par to, ka Latvijā rūpniecības nav, veidojas triju faktoru ietekmē. Pirmkārt, cilvēki, kuri uzturas, piemēram, tikai Vecrīgā un Rīgas centrā, savā ikdienā neredz gandrīz nevienu rūpnīcu un kļūdaini secina, ka tātad tādu nav. Otrkārt, mūsdienās ražotnes vairs nav milzīgas celtnes, kas aizņem pilsētas kvartālu vai plašu teritoriju ārpilsētā un ir pamanāmas no liela attāluma. XXI gadsimtā rūpnīcas var būt askētiskas, kompaktas ēkas, kurās darbinieku skaits ir niecīgs, ražošanas procesus nodrošina tehnoloģijas un trokšņi, kā arī citi vidi ietekmējoši faktori ir maksimāli ierobežoti. Treškārt, tās ražotnes, kas savas produkcijas lielāko daļu eksportē, neaizraujas ar Latvijā pamanāmu mārketingu visos iespējamajos virtuālajos variantos tā, kā aizraujas mazumtirgotāji un pakalpojumu sektoru uzņēmēji. Līdz ar to mūsdienās ļoti populārajā interneta vidē vienkārši nonāk maz informācijas par ražotnēm.
Protams, izveidot rūpniecības uzņēmumu ir sarežģīti, nepieciešami apjomīgi ieguldījumi, jābūt pārdomātam biznesa plānam, jāsameklē darbinieki, jāizplāno ražojumu loģistika un jāatrod noieta tirgi. Tas nav tāds biznesa variants, kad gadumijā nolemj savas algotajā darbā apgūtās prasmes vai savu hobiju pārvērst par uzņēmējdarbību un šo apņemšanos ātri īsteno.
Aktuāli jautājumi ir arī par to, cik daudzas ražotnes Latvijā vispār ir vajadzīgas un kā rūpnieku intereses iederas vispārējā valsts attīstības kopainā? Nereti tieši no ražošanas sektora skan apgalvojumi, ka Latvijas darba tirgus plašāk jāatver viesstrādniekiem, bet būtu rūpīgi jāanalizē, vai, vērtējot ilgtermiņā, tas ir mūsu valstij vēlamais virziens.
Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece nesen prognozēja, ka apstrādes rūpniecībā 2024. gads būs labāks par aizvadīto. Savukārt bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš uzsvēra, ka pārtikas nozares zīmola Orkla "jaunā rūpnīca Ādažos parāda, ka Latvija ir piemērota vieta, kur izvietot ražošanu plašākam reģionam".
Tātad skaidrs, ka rūpniecība Latvijā ir un būs. Pirms dažiem gadiem toreizējais premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka jāīsteno viedā reindustrializācija. Saprotams, ka tas ir ilgtermiņa process, taču viedo reindustrializāciju nevajadzētu piemirst arī pašreizējai valdībai.