No vienas puses, šis plaisas palielināšanās iemesls varētu būt mūsu valstij jau gadiem raksturīgā politiskās elites augstprātība. Uz to nesen Rīga TV24 raidījumā Preses klubs netieši norādīja biznesa konsultants Kalvis Vītoliņš, kurš uzsvēra, ka Igaunijā vairāk nekā Latvijā politiķi ieklausās nozaru pārstāvjos un ātrāk reaģē uz viņu ieteikumiem.
No otras puses, ir vērojams, ka pēdējā laikā visai pieticīgu publisko sniegumu demonstrē uzņēmējus pārstāvošās organizācijas. Protams, ir iespējams, ka šīs organizācijas mērķtiecīgi strādā, tikai darba rezultāts netiek prezentēts. Tāpat ir iespējams, ka Covid-19 krīze pat vienas nozares uzņēmumus ietekmē tik atšķirīgi, ka organizācijas, arī ļoti cenšoties, nevar atrast kopsaucēju.
Tomēr neiepriecinošs piemērs ir uzņēmēju organizāciju samiernieciskā attieksme saistībā ar valdības iecerētajām izmaiņām nodokļu sistēmā. Gan uzņēmēji, gan arī radošo jomu pārstāvji jau minētajā raidījumā Preses klubs un citās diskusijās ir uzsvēruši – Covid-19 pandēmija nav pareizais brīdis, kad veikt izmaiņas nodokļos, jo nodokļu maksātājiem – sākot no mikrouzņēmumiem līdz lieliem, eksportējošiem uzņēmumiem – neziņu par nākotni jau rada pašreizējā krīze. Šādā situācijā palielināt nestabilitāti, veicot izmaiņas nodokļos, ir visai dīvaini, pat, kā formulēja kāds uzņēmējs, nežēlīgi.
Turklāt arguments – nodokļu izmaiņas tika izlolotas jau pirms pandēmijas, un tās jāīsteno, izliekoties, ka Covid-19 krīzes vispār nav, – ir vienkārši smieklīgs, ņemot vērā to, cik daudziem cilvēkiem Covid-19 krīzes ietekmē ir nācies mainīt savus plānus. Te nu uzņēmēju organizācijām vajadzētu būt tām, kas nepagurušas skaidro, ka šobrīd tiešām nav īstais laiks nodokļu reformai. Taču tā vietā kāda organizācija sludina, ka "mērķis ir Latvijā izveidot reģionāli konkurētspējīgāko nodokļu sistēmu". Pirmkārt, šī frāze atkārtojas jau gadiem, otrkārt, visticamāk, arī Lietuvā un Igaunijā "mērķis ir izveidot reģionāli konkurētspējīgāko nodokļu sistēmu". Un, treškārt, ja Covid-19 krīzes pārvarēšana ekonomiskajā aspektā tiks vadīta tik neprasmīgi, ka beigs pastāvēt daudzi uzņēmumi un augs bezdarbnieku skaits, tad nekāda nodokļu reforma nepalīdzēs Latvijai būt konkurētspējīgai.
Plaisa aizvien pastiprinās
Ierēdņiem un pat valdībai trūkst izpratnes par vairāku tautsaimniecības nozaru reālo situāciju. Šāds apgalvojums pēdējā laikā ir pamanāms visai bieži. Atsijājot tos viedokļu paudējus, kuriem vienmēr "viss ir slikti" un "pasaule iet uz galu", tomēr jāatzīst, ka plaisa starp uzņēmējdarbības vidi un to vidi, kurā mājo ministrijas un valdība, Covid-19 krīzes laikā ir palielinājusies.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.