To apliecina nesen notikusī valsts parāda vērtspapīru emisija ar 30 gadu dzēšanas termiņu, kur investoru pieprasījums vairāk nekā pusotras reizes pārsniedzis piedāvājumu. Tas, ka starptautiskie investori pērk mūsu valsts obligācijas, kuru dzēšana paredzēta ilgākā termiņā nekā pastāv atjaunotā Latvijas valsts, norāda uz vairākiem būtiskiem aspektiem, kas var būt iedrošinoši arī mūsu valsts iedzīvotājiem, kuru ticību valsts veiksmīgai attīstībai pēdējos gados nedaudz varētu būt sašķobījusi dažāda veida propaganda.
Pirmkārt, neviens neaizdotu naudu valstij uz 30 gadiem, ja šaubītos par tās pastāvēšanu.
Otrkārt, runa nav tikai par pašu pastāvēšanu, bet arī par to, ka Latvijas ekonomiskā attīstība būs tāda, ka valsts savas saistības varēs dzēst. Tādējādi arī progresam tautsaimniecībā nevajadzētu izpalikt.
Minēto vērtspapīru laidienu nevar uzskatīt arī par tādu, kas būtu ieinteresējis tos ārvalstu ieguldītājus, kuri, medījot lielāku ienesīgumu, iegādājas vērtspapīrus ar augstāku investīciju risku. Minētās obligācijas investoriem tika pārdotas ar 2,33% ienesīgumu gadā, kas patiesībā ir tuvs tam, ar kādu biržā tiek tirgoti Francijas un Lielbritānijas šāda paša dzēšanas termiņa parāda vērtspapīri, kuriem pēdējā laikā ienesīgums svārstījies ap 2% gadā. Salīdzinājumam, piemēram, pēdējā laikā ekonomiski progresējošās Spānijas 30 gadu obligāciju ienesīgums biržā šobrīd tiek tirgots ar aptuveni 3% ienesīgumu gadā. Jāpiebilst, ka gadījumā, ja Latvijas valsts parādzīmes nonāks daudzmaz aktīvā tirdzniecībā publiskajā vērtspapīru tirgū, arī to ienesīgums, visticamāk, uzrādīs sarūkošu tendenci, ko var saistīt ar vispārēji zemo ienesīgumu fiksēta ienesīguma finanšu instrumentiem.
Tas, ka valstij aizvien izdevīgāk izdodas piesaistīt naudu iepriekšējo parādu atmaksai, lielā mērā rada labvēlīgus priekšnosacījumus arī korporatīvā sektora un mājsaimniecību budžetam. Valstij piesaistot naudu ļoti garos termiņos ar relatīvi zemu ienesīgumu, tiek īstenots centrālo banku kopš šīs desmitgades sākuma lolotais mērķis veicināt komercbankas pievērsties privātā sektora kreditēšanai. Tas nozīmē samērā zemu aizdevuma procentu likmju saglabāšanos gan tad, ja bankā tiek ņemts kredīts, gan tad, ja kāda korporācija izvēlas naudu piesaistīt, vērtspapīru tirgū emitējot obligācijas, vienlaikus ļaujot tautsaimniecībai strādāt ar lielākiem apgriezieniem.
vispār