Pašreiz valdības veidošanas procesā ir tikai konflikts. Turklāt neatrisināms. Ir iztrūkstošs ne vien sadarbības elements pašreizējā laikā un telpā, bet gan pamatā izslēgts iespējamas sadarbības elements nākotnē.
Par valdības veidošanu savā starpā un ar sabiedrību tiek runāts kā par pašmērķi. Vara kā pašmērķis. Nekautrējoties. Un punkts.
Ir neiespējami iedomāties, kā šādās peripetijās potenciāli radīta valdība varētu konstruktīvi strādāt nākotnē. Un nav runa par līdzšinējiem savstarpējiem apvainojumiem. Šoreiz ir stāsts par konkrētiem cilvēkiem un viņu savstarpējām attiecībām, to teātri, kurš publiski tiek piedāvāts.
Valdībā strādājot, diendienā būtu jāpieņem lēmumi, jāvienojas, turklāt – par lemto arī jāatbild. Cik tieši bagātai būtu jābūt iztēlei, lai vizualizētu galvenos valdības veidotājus nākotnē konstruktīvi vienojamies par kādu valstij būtisku jautājumu ārpus pašu iecienītā populisma žanra robežām?
Zināms apjukums vērojams arī politiku komentējošos ekspertos un amata brāļos. Un tas ir pašsaprotami – šobrīd gluži vienkārši nav politiskā procesa, ko komentēt. Brīžiem ir sajūta, ka noderīgāk politiskā procesa komentēšanā būtu piesaistīt tādu ekspertu, kurš orientējas cilvēka psihes un emocionālās uzvedības pētniecības jautājumos, vai piemēram, kādu, kurš labi pārzina partiju sponsoru biznesa plānus vai problēmas ar tiesībsargiem.
Lai nu kā – politiskajā procesā šobrīd dominē paštīksmināšanās, revanšisms un ambīcijas, kuras tiek mēģināts sinhronizēt ar sponsoru interesēm un biznesa plāniem, kā arī viņu un pašu problēmām.
Cīņa par varu nemēdz būt viegla, savukārt par asiņainu tā kļūst brīžos, kad uz kārts ir likts kas krietni vairāk par pašu politiķu politisko nākotni. Šīs valdības veidošana nav stāsts par vērtībām. Šīs vēlēšanas un sekojošā valdības veidošana ir asiņains karš. Un kādam šī valdības veidošana var izrādīties pēdējā kauja, savukārt vēl kāds par sava "noderīgā idiota" lomu var nenojaust vēl pāris mēnešu vai pat gadu.
kolhoza galvenais grāmatvedis
tāpat vien
TYT